Šobrīd Valsts ieņēmumu dienests (VID) īpašu uzmanību pievērš subjektu iekšējās kontroles sistēmu (IKS) procedūru atbilstībai reālajai subjektu darbībai un informācijas apmaiņas kvalitātei ar Finanšu izlūkošanas dienestu (FID).
VID soda sankciju piemērošanas politika tiek balstīta uz samērīguma un ietekmes novērtējuma principiem, ņemot vērā pārkāpuma būtību, ilgumu, subjekta mantisko stāvokli un to, vai tas ir noticis atkārtoti.
Pārkāpumi tiek iedalīti būtiskos un mazāk būtiskos, tomēr arī formāli "mazsvarīgi" pārkāpumi var novest pie nopietnām sekām, ja netiek novērsti.
Pārkāpumu veidi tiek klasificēti pēc to būtiskuma, un sankciju apmērs tiek noteikts, ņemot vērā ne tikai formālus kritērijus, bet arī subjektu faktiskās darbības, pārkāpuma ilgumu un mantisko stāvokli.
Nepieprasītas informācijas nesniegšana VID termiņā
Pakalpojumu sniegšana bez licences
Sankciju riska IKS neesamība vai tikai formāla tās pastāvēšana
Aizdomīgu darījumu neziņošana FID
Neveikta klienta identifikācija vai patiesā labuma guvēja noskaidrošana
Neformalitātes risks
Liela daļa uzņēmumu ir izveidojuši IKS dokumentāciju, taču VID fokusējas uz faktisko darbību – vai IKS tiešām tiek piemērota praksē, piemēram, klientu izpētē, darījumu uzraudzībā u.c.
Dokumentēšana kā atbildības pierādījums
Jebkura darbība, kas saistīta ar klientu izpēti vai sankciju risku novērtējumu, jādokumentē rakstiski un pārskatāmi, ieskaitot:
Ilgstošu pārkāpumu sankciju eskalācija
Atkārtoti pārkāpumi gada laikā tiek uzskatīti par paaugstināta riska indikatoru, un tā rezultātā var tikt piemēroti maksimāli sodi, tai skaitā amatpersonas atcelšana no amata.
2025. gadā VID būtiski pastiprina uzraudzību pār NILLTPFN un Sankciju likuma subjektiem, pārejot no dokumentu formālas pārbaudes uz faktiskas ieviešanas un rezultātu izvērtēšanu.
Uzņēmumiem, īpaši ārpakalpojuma grāmatvežiem, ir jānodrošina ne tikai “papīru” esamība, bet arī to praktiska ievērošana, jo pretējā gadījumā seko ne vien naudassodi, bet arī darbības ierobežojumi vai licences atņemšana.
No 2025. gada 10. jūnija stājas spēkā būtiski grozījumi Krimināllikumā, kas paredz pastiprinātu atbildību par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpumiem. Šīs izmaiņas ievērojami paplašina sankciju riska pārvaldības nozīmi uzņēmumu darbībā, īpaši tiem, kuri sadarbojas ar partneriem no augsta riska jurisdikcijām vai darbojas nozarēs, uz kurām attiecas Eiropas Savienības sankciju režīmi. Kā ieviest šos grozījumus savā iekšējās kontroles sistēmā?
Abonēt IKS metodikas, subjektu apmācības: NILLN.LV IKS komplekti
Reģistrēties bez maksas: PARTNERsafe risku pārvaldības platforma