Darījumu uzraudzības pienākums ir viens no būtiskākiem NILL TPFN likumā noteiktiem pienākumiem. Darījumu uzraudzības mērķis ir, balstoties iepriekš veiktajos riska novērtējumos, identificēt klienta aizdomīgos darījumus ar turpmāku pienākumu ziņot par tiem atbildīgajām institūcijām.
Subjektam ir pienākums izpētīt un pazīt savu klientu. Tas attiecas arī uz tā darbības specifiku. Aizdomīga darījuma konstatēšana bieži vien saistīta ar klientam neraksturīga darījuma veikšanu. Tas var izpausties dažādi, piemēram, darījumi neatbilst deklarētajai klienta darbībai vai darījums ir par neraksturīgi lielo summu, kas neatbilst sniedzamā pakalpojuma tirgus vērtībai.
Subjektu klienti lielākoties ir komersanti. Komerclikumā ir noteikts, ka komersanti darbojas peļņas gūšanas nolūkā. Līdz ar to īpaša uzmanība pievēršama darījumiem, kuru ekonomiskais pamatojums jeb lietderība ir apšaubāma. Vēl jo vairāk tas attiecas uz komersantu bezatlīdzības darījumi.
Primāri subjektam nepieciešams pētīt savu tiešo klientu darījumus. Tomēr nav izslēgti gadījumi, kād būtu pamats ievākt ziņas arī par klientu klientiem. Tas varētu būt īpaši pamatoti, veicot klienta padziļinātu izpēti, kontekstā ar sankciju ievērošanas pārbaudi, vai pētot kādu sarežģītāku potenciāli aizdomīgu darījumu vai tādu darījumu ķēdi.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pazīmju vispārīgs uzskaitījums sniegts FID metodoloģiskā materiālā “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tipoloģijas un pazīmes”, kas pieejams FID mājaslapā. VID mājaslapā, savukārt, apkopotas aizdomīgu darījumu pazīmes un indikatori.
FID materiāls: https://www.fid.gov.lv/uploads/files/2021/FID_Tipologiju%20materials_II_red.pdf
VID materiāls: https://www.vid.gov.lv/lv/vadlinijas-1
Jāņem vērā, ka šie uzskaitījumi nav izsmeļoši. Liela nozīme ir pārliecībai par darījuma tiesiskumu. Subjektam ir pienākums pārliecināties un veikt darījuma izpēti tik ilgi, kamēr tam būs pietiekams pamats izdarīt gala secinājumu – noticēt tā tiesiskumam vai nē.