24.02.2023. konferences vērtīgas atziņas

Šī gada 24. februārī veiksmīgi aizvadīta sadarbībā ar LTRK rīkotā konference NILL TPFN un sankciju jomā, kur nozares eksperti un praktiķi dalījās savā pieredzē ar kolēģiem un interesentiem. Dalībniekiem un aktīviem klausītājiem piedaloties diskusijā, izkristalizējās galvenās atziņas, kas apkopotas rakstā.

Atbilstoši XXI gadsimta tendencēm, kas ir vienlīdz aktuālas kā NILL TPFN jomā, tā arī visās citās dzīves jomās, konferenci atklāja un vadīja nevis jurists vai konsultants, kā būtu ierasts šauri profesionālajos pasākumos, bet gan atbilstības un uzraudzības tehnoloģiju eksperts, Nordexo IT vadītājs un NILLN.LV produkta attīstības vadītājs Daniils Vladimirovs.

NILL TPFN un sankciju nozare ir viena no tām, kur nu jau katram ir skaidrs, ka nākotne būs pilnībā balstīta uz tehnoloģiskiem risinājumiem. Tādu risinājumu ieviešana samazina administratīvo slogu un efektivizē pienākumu izpildi. Tās funkcijas, kuras būtu jānodod tehnoloģijām ir sankciju monitorings, jautājumu un klientu anketu konfigurēšana un risku līmeņa aprēķināšana.

Zvērināts advokāts Krišjānis Bušs atgādināja konferences dalībniekiem par dažādiem sankciju režīmiem, kā arī īpaši izcēla – pastāv individuālas sankcijas (vērstas pret cilvēkiem vai uzņēmumiem) un sektorālās (attiecas uz preces vai pakalpojuma importu vai eksportu). Šim sadalījumam ir būtiska nozīme, nosakot vai drīkstat uzsākt sadarbību vai noslēgt konkrēto darījumu.

Atbilstoši valdošajai pieejai, sankciju kontroles jautājumos tāpat kā NILL TPFN jomā pastāv “riska apetītes” jēdziens. Katram uzņēmumam jādefinē sava riska apetīte, tas ir, riska līmenis, ko tas gatavs uzņemties attiecība uz iespējamību nonākt paaugstināta sankciju apiešanas riska zonā. Pērn, ņemot vērā riska apetītes apsvērumus, daudzi uzņēmumi nolēma vispār nesadarboties ar partneriem no Krievijas un Baltkrievijas.

Eksperte atbilstības nodrošināšanas un finanšu noziegumu novēršanas jomā Inga Mukāne, pamatojoties uz praktisko pieredzi, stāstīja, cik svarīgi ir regulāri (atbilstoši labās prakses prasībām – vismaz reizi gadā) apmācīt darbiniekus. Saprātīgam uzņēmējam jāņem vērā, ka pat visnevainojamākās politikas un procedūras nebūs efektīvas, ja personāls neizprot to saturu un neprot tās piemērot.

Apmācībām ir nozīmīga ietekme uz uzņēmuma atbilstību kopumā. Tomēr uzsvars ir izdarāms tieši uz darbinieku zināšanām, nevis sertifikāciju. Kā norāda eksperti, sertifikācija un citi starptautiski atzīti apliecinājumi ir būtiski ekspertu salīdzināšanai savā starpā vai zināšanu apliecināšanai starptautiskajā līmenī. Savukārt uzņēmuma iekšienē tam nav tik lielas nozīmes kā iekšējām un ārējām apmācībām, kuras vērstas uz aktualitāšu izzināšanu, nacionālo likumu piemērošanu un problēmjautājumu risināšanu.

“Mūžu dzīvo, mūžu mācies...” nobeigumā norādīja Inga Mukāne.

Konferencē īpaša vieta tika atvēlēta IKS dokumentu izveides un atjaunošanās problemātikai. Tika aplūkots, kāda loma IKS kontekstā ir NILL TPFN metodikai, kas tajā ietilps, kā arī analizētas neskaidrības, kuras subjektiem rodas, veidojot vai pielietojot metodiku.

Biežāk pieļautās kļūdas atbilstoši lektora novērojumiem ir šādas:

1. Subjekti mēdz nesaprast, ka metodika ir tikai IKS daļa, un līdzās metodikas izstrādei ir arī citi pienākumi – izstrādāt citus dokumentus un pareizi īstenot visus nepieciešamos pasākumus.
2. Formāla attieksme – metodikas pieņemšana “izskata pēc”, vai prasību nepilnīga izpilde – neizbēgami noved pie neatbilstības.
3. Nespēja orientēties savā metodikā pārbaudes gadījumā var tikt uzskatīta par NILL TPFN prasību neizpildes pazīmi.

Attiecībā uz metodiku saturu Tomass Hodosevičs norādīja, ka ir jāsaglabā optimālais līdzsvars starp metodikas visaptverošu saturu (pilnīgumu) un ērtību. Tādā gadījumā, uzņēmuma darbinieki labāk sapratīs, kas konkrēti tiem jādara, savukārt, uzraudzības institūcijas pārliecināsies, ka subjekts pareizi izprot NILL TPFN prasību būtību.

Lektors īpaši izcēla, ka metodika jāveido pēc iespējas īsāka un pārskatāmāka, kā arī tai jābūt viegli uztveramai.

Sertificētā nodokļu konsultante Baiba Grandāne aicināja grāmatvežus neizmantot nekādas “viltības”, kas ļautu tiem izvairīties no pienākuma saņemt licenci Valsts ieņēmumu dienestā. Prakse rāda, ka VID uzmanīgi seko līdzi aizdomīgajām norādītā darbības veida izmaiņām, kā arī iegūst un izvērtē informāciju par faktiski sniedzamiem pakalpojumiem.

NILL TPFN subjektu uzskaitījums ir sniegts likuma 3. pantā, tomēr pastāv arī tādi darbības veidi vai darījumi, kas visai negaidīti var padarīt pilnīgi citu, ar NILL TPFN nesaistīto jomas, uzņēmumus par subjektu. Kā šādus “bīstamos” darījumus B. Grandāne izceļ aizdevumu izsniegšanu un apakšnomas pakalpojumus. Šāda veida darījumi var izrādīties tādi, kas uzliek pienākumu reģistrēties kā NILL TPFN likuma subjektiem un pildīt visus no tā izrietošos pienākumus.

Konferences noslēgumā visi lektori kopā ar interesentiem, kas ieradās uz pasākumu klātienē, brīvā formātā apsprieda citas aktualitātes un dalījās ar viedokļiem par to, kā labāk atbildēt uz bankas pieprasījumiem NILL TPFN un sankciju kontekstā, kā norisinās grāmatvežu licencēšanas process un citiem jautājumiem.