Praktiķu starpā bieži izceļas sarunas par šādu tēmu: kāda subjekta pārstāvis ir ticis pie cita subjekta metodikas un vēlas ieviest to savā uzņēmumā. Speciālisti gan parasti norāda, ka metodika ir individuāls dokuments. Mēģināsim tikt skaidrībā, vai pārņemšana ir iespējama, un kam jāpievērš uzmanība.
Svešu metodiku izmantošana ir iespējama. Tomēr tas prasa īpašu vērību un papildinājumus. Ja subjekts vēlas pārņemt svešu metodiku, tam ir jābūt uzmanīgam un noteikti jāapzinās – pastāv īpašs risks palaist garām (atstāt savā metodikā) kaut ko nesaderīgu ar uzņēmuma darbību.
Svarīgi pārliecināties, vai metodika nesatur atsauces uz konkrētajam uzņēmumam neaktuāliem normatīviem aktiem. Piemēram, Kredītiestāžu likums, ir normatīvais akts, kas attiecas tikai uz atsevišķiem subjektu un citiem nav piemērojams.
Tāpat metodikai jāatbilst attiecīgo uzraudzības institūciju izdotajiem materiāliem. Savukārt atbilstība cita (sveša) uzrauga materiāliem norādīs uz nepilnīgu IKS un zināšanu trūkumu, kas var veidot neatbilstību.
Jāpārliecinās, ka metodika ir “svaiga” jeb ir pārskatīta pēc pēdējiem normatīvo aktu grozījumiem. Pretējā gadījumā tajā var rasties trūkumi. Līdzīgi tiek izvērtēta arī atbilstība esošajai globālai situācijai – vai nav noticis kas tāds, kas būtu jānoregulē metodikā.
Šajā posmā arī jāpārliecinās, ka metodika satur visus nepieciešamos elementus.
Liela uzmanība jāpievērš arī metodikas tekstam. Pirmais tests – vai attiecīgais dokuments atstāj labu iespaidu uz lasītāju. Nepieciešams izdzēst nevajadzīgos citātus no likuma, ieturēt vienoto stilu un formatējumu.
Jānodrošina, lai tiktu korekti un konsekventi lietoti jēdzieni.
Pēdējais, bet ne mazāk nozīmīgais solis ir metodikas pielāgošana konkrētajam uzņēmumam. Jāietver noteikumi par to, kā tieši likuma un metodikas prasības tiks pildītas "dabā".
Jāatrunā, kādas ir struktūrvienības, kā tās mijiedarbojas, kāda programmatūra tiek lietotas, mapju nosaukumus u. tml.
Lai arī visus šos soļus varētu veikt paša uzņēmuma spēkiem, tas prasa ievērojamas zināšanas un pieredzi. Vēlams arī pārzināt regulējuma un vadlīniju satura atšķirības starp dažādām subjektu grupām. Pirms pārņemt svešu metodiku uzņēmumam jāizvērtē, vai tas spēj pilnībā patstāvīgi kvalitatīvi veikt visus iepriekš uzskaitītos pārbaudes un pielāgošanas soļus.
Šī gada 24. februārī veiksmīgi aizvadīta sadarbībā ar LTRK rīkotā konference NILLTPFN un sankciju jomā, kur nozares eksperti un praktiķi dalījās savā pieredzē.
Bankas arvien biežāk uzdod saviem klientiem papildus jautājumus par līdzekļu plūsmu kontos un lūdz paskaidrot ienākošo maksājumu detaļas.