Kā uzņēmumos darbojas sankciju risku monitorings?

Kā uzņēmumos darbojas sankciju risku monitorings attiecībā uz klientiem un partneriem?

Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums jau darbojās kopš 1. marta 2016.gada un paredz par pienākumu visām personām izpildīt starptautiskās un nacionālās sankciju prasības. Bet pastiprināti sāka runāt par sankciju ierobežojumu ievērošanu publiskajā telpā tikai 2022.gadā, saistībā ar ģeopolitiskās situācijas izmaiņām. Patreiz šis jautājums arī paceļ savu aktualitāti, saistībā ar Krievijas Federācijas iekļaušanu zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā ar 01.07.2023. un likumdevēja prasības darījumu pārvērtēšanā saistībā ar to.

Bet, kā reāli uzņēmuma struktūrās organizēta un darbojas sankciju režīma izpilde un kontrole?

Labās prakses piemēri

• Grāmatvedības nodaļa: Grāmatvedības programma savienota ar sankciju monitoringa pakalpojumu sniedzēju, un klientu un darījumu partneru sankciju režīma pārbaude notiek automātiski, tiklīdz tiek veiktas darbības ar šo klienta, vai darījuma partnera kartīti. Vai arī visi klienti un partneri ir pieslēgti pie regulāra monitoringa opcijas un tiek pārbaudīti ikdienā.
• Administratīvā nodaļa: Slēdzot līgumus, vienošanās personas tiek pārbaudītas gan pirms sadarbības uzsākšanas, gan līgumu, vienošanas slēgšanas / parakstīšanas brīdī, gan visā sadarbības procesā. Ja līgumu apjoms nav liels , dažreiz pietiek ar manuālām pārbaudēm obligātos sankciju sarakstu reģistros: Latvijas, Eiropas Savienības, ANO; OFAC (ieteicams). Ja apjoms tomēr liels, sankciju monitoringa darbības ir automatizētas.
• Iepirkumu nodaļa: Atkarīgi no uzņēmuma lieluma un iepirkumu apjomiem, pārsvarā šīs darbības automatizētas vai daļēji automatizētas, jo sankciju pārvaldes riski ir ļoti augsti saistībā ar sarežģīto daudzlīmeņu sadarbības kārtību. Pirmkārt, sankciju kontroles pasākumi notiek jau  pretendentu atlases stadijā. Otrkārt, piedāvājuma izskatīšanā. Treškārt – pie sadarbības līguma slēgšanas. Ceturtkārt – visa sadarbības procesa garumā.  
• Loģistikas nodaļa: Sarežģītību attiecībā uz sankcijām veido daudzpusīga sadarbības partneru ķēde, attiecībā uz vienu darījumu un darījuma naudas summas bloķēšanu bankas kontos, kamēr nav piestādīti pamatojoši dokumenti, ka visas ķēdē iesaistītās personas ir ievērojušas sankciju režīmu vislabākajā kārtībā. Nav šaubas, ka pilnvērtīgai un kvalitatīvi kontroles nodrošināšanai tiek izmantoti automatizēti rīki gan vienreizējām, gan regulārām sankciju režīma pārbaudēm.

Kā realitātē? 

Daudzos uzņēmumos joprojām pastāv uzskats, ka uz mani Sankciju likums neattiecās un ja attiecas, tad  viss jau ir pārbaudīts pirms mani ar kādu citu: banku, Valsts Ieņēmumu Dienestu, muitu utt., un es droši varu sadarboties. Citos – cenšas daļēji pildīt šī likuma prasības: bankas draud slēgt kontu, Valsts Ieņēmumu Dienests ir nozīmējis pārbaudi, muita arestē kravu vai ierobežo tālāko kustību, utt.

Finansiālo un reputāciju risku sekas šo uzņēmumu kategorijām var būt ļoti nozīmīgas.

Protams, ka ir arī centīgie uzņēmumi, kuri, pārsvarā ierobežotu budžetu dēļ, noslogo kādu no darbiniekiem, sankciju riska pārvaldības funkciju veikšanai. Šajā gadījumā sankciju kontrole notiek pārsvarā manuāli. Riski tādā gadījumā uzņēmumam var rasties no cilvēciskām kļūdām un no noslogotas  darbinieka kompetences ierobežojumiem.

Apkopojot visu, katram ir sava pieeja sankciju režīma izpildē un kontrolē. Bet jāatceras galveno – kamēr darbosies likumdevēja regulācija, gribam mēs vai negribam -  visiem tie ir saistoši, un ir vērts pārdomāt savu attieksmi un pieeju šī jautājuma sakārtošanai.