Vai bankas uzticība klientam nozīmē, ka arī es varu viņam uzticēties?

Vai bankas uzticība klientam nozīmē, ka arī es varu viņam uzticēties?

Latvijas un ES normatīvie akti, tostarp NILLTPFN likums, neparedz situāciju, kurā uzņēmējs varētu paļauties tikai uz banku kā vienīgo uzraugošo vai risku izvērtējošo institūciju. Bankas pienākums ir pārbaudīt darījumu partnerus, taču tas attiecas uz pašas bankas riskiem – nevis jūsu.

1. Likums neparedz paļaušanos uz banku kā izņēmumu

Uzņēmējam kā darījuma pusei ir pienākums pašam veikt klienta izpēti (KYC) un vērtēt riska faktorus – it īpaši, ja tiek slēgti pārrobežu darījumi, iesaistīti augsta riska jurisdikciju uzņēmumi vai darījumu struktūras ir sarežģītas.

Tiesiskais princips: katra persona atbild par savu risku pārvaldību, neatkarīgi no tā, vai banka šo klientu jau kādreiz ir apkalpojusi.

2. Banka nav gaišreģis – tā redz tikai daļu no attēla

Bankas rīcībā esošā informācija ir ierobežota – tā redz konta kustības, bet neredz visu komerciālo darījumu saturu:

• bieži vien netiek sniegta pilnīga informācija par preci vai pakalpojumu;
• ne vienmēr ir pieejamas precīzas piegādes adreses vai faktiskās darbības vietas;
• bankai nav piekļuves uzņēmuma iekšējiem lēmumiem vai līgumu detaļām.

Bankas novērtējums var būt nepilnīgs vai pat maldinošs, ja klients sniedz nepilnīgu vai viltotu informāciju – un šādi gadījumi praksē nav retums.

3. Banka – kā viens no riska mazināšanas pasākumiem, nevis garantija

Protams, darījuma partnera konts labi zināmā bankā var būt indikators, ka klients ir izgājis kādu minimālo pārbaudes līmeni. Taču tas nav nekāda garantija par klienta atbilstību sankciju režīmiem, nodokļu saistību godprātīgu izpildi vai darījuma ekonomisko būtību.

Ieteikums: izmantojiet banku kā papildu elementu savā risku pārvaldības sistēmā, bet ne kā galveno drošības garantu.

4. Ne visas bankas ir vienādas – arī ES ietvaros

Svarīgi saprast, ka:

• Ne visas ES bankas piemēro vienlīdz stingrus sankciju režīmus.
• Dažas bankas nepiemēro OFAC (ASV sankciju biroja) sarakstus.
• Sankciju kontrole dažkārt tiek veikta tikai iekšējā tirgū, nevis pārrobežu darījumos.

Tādēļ drošāk ir sadarboties ar bankām, kuras:

• ir vietējās (vai ES licencētas ar augstu atbilstības kultūru);
• ir zināmas ar stingru AML politiku;
• piemēro ne tikai ES, bet arī starptautiskos sankciju režīmus (piemēram, OFAC, Apvienotās Karalistes HMT, u.c.).

Tomēr pat šādā gadījumā – izvērtējiet darījuma riskus paši.

5. Galvenais princips: riskus vislabāk pārzina tas, kurš tos uzņemas

Klients var apgalvot, ka “banka taču mani apkalpo”, taču:

• bankai rūp sava reputācija un savi riski, ne jūsu uzņēmuma atbildība nodokļu iestāžu vai tiesībsargājošo iestāžu priekšā;
• atbildība par klientu izvēli, transakciju ekonomisko būtību un sankciju riska izvērtēšanu ir tieši uz jums.

Secinājums: Ja darījumam būs problēmas (piemēram, saistībā ar sankcijām, PVN krāpšanu, fiktīviem piegādātājiem), tad VID, FID vai citi dienesti vērsīsies pie jums – nevis pie bankas.

Tātad banka nav tā, kas veic pārbaudi jūsu vietā.  Tā ir tikai viens no instrumentiem, kas palīdz mazināt riskus, bet nekad neatsver jūsu paša atbildību.

Pieteikt: obligātu apmācību cikls

NILLTPFN metodikas, apmācības un risku pārvaldība

NILLTPFN pakalpojumu sniedzējiem ir svarīgi nodrošināt, ka viņu klienti un darījumi ir atbilstoši starptautiskajiem un vietējiem noteikumiem. Mūsu iekšējās kontroles sistēma palīdz uzņēmumiem efektīvi pārvaldīt riskus un nodrošināt atbilstību regulējumam.

Pieteikt: iekšējās kontroles sistēma

Abonēt IKS metodikas, subjektu apmācības: NILLN.LV IKS komplekti
Reģistrēties bez maksas: PARTNERsafe risku pārvaldības platforma