VID pārbaudes aktualitātes NILLTPFN un FID sankciju kontroles tendences 2025. gadā

VID pārbaudes aktualitātes NILLTPFN un FID sankciju kontroles tendences 2025. gadā 

VID pārbaudēs joprojām dominē līdzīgi trūkumi kā iepriekšējos gados, tomēr tie kļūst arvien redzamāki, jo iestādes izmanto datu salīdzināšanas un automatizētās kontroles rīkus. 

Tipiskākie pārkāpumi VID pārbaudēs – kur uzņēmumi visbiežāk “iekrīt”? 

• Neaktualizēta iekšējās kontroles sistēma (IKS). Daudzi uzņēmumi joprojām neievieš grozījumus, kas izriet no jaunajām VID vadlīnijām un sankciju normām. 
• Klienta izpētes nepietiekamība. Nav iegūta pilna informācija par klienta darbību vai patiesajiem labuma guvējiem. 
• Formāls riska novērtējums. Klientu riska līmeņi noteikti mehāniski, bez reālas analīzes. 
• Neziņošana par aizdomīgiem darījumiem. Netiek pienācīgi izmantota FID goAML sistēma vai netiek ievēroti ziņošanas termiņi. 
• Nepietiekama sankciju uzraudzība un pierādījumu trūkums. Uzņēmumi nevar uzrādīt dokumentālus pierādījumus, ka sankciju pārbaudes ir veiktas un dokumentētas. 
• Darbinieku apmācību trūkums. Nav regulāri atjaunotu apliecinājumu par zināšanu līmeni un apmācību biežumu.

Padoms: regulāri pārskatiet IKS saturu un riska novērtējuma pieeju — atbilstībai jābūt dzīvajam dokumentam, nevis arhīva failam. 

Elektroniskās pārbaudes – jaunais VID standarts 

VID pārbaužu digitalizācija turpina attīstīties. Iestāde arvien biežāk pieprasa informāciju elektroniski un analizē datus par klientiem, darījumiem un riskiem attālināti. 
Galvenie elektronisko pārbaužu aspekti: 

• Datu pieejamība un pietiekamība. VID vērtē, vai uzņēmumam ir visi nepieciešamie dati par klientu un darījumu. 
• Saziņas forma. Notiek elektroniskā formātā ar strukturētiem jautājumiem un datu kopām. 
• Riska klientu izvērtēšana. Pārbaudēs īpaši tiek pievērsta uzmanība darījumiem ar augsta riska valstīm vai sankcionētām personām.

Praktiski ieteikumi: pārliecinieties, ka visa klientu informācija ir pilnībā glabāta sistēmā, nevis tikai Excel tabulās vai e-pastos. VID arvien biežāk pārbauda datu struktūru un glabāšanas kvalitāti. 

Ziņošana un sadarbība ar FID 

Prakse rāda, ka daudzi subjekti joprojām neziņo par aizdomīgiem darījumiem vai to dara novēloti. FID atgādina: 

• ja darījuma gaitā nav pietiekamas informācijas, tas jau pats par sevi var liecināt par aizdomīgumu; 
• neziņošana ir pārkāpums, un subjektam jāspēj pamatot jebkuru “neziņošanas” gadījumu; 
• goAML sistēmas lietošana ir obligāta, un tai jābūt integrētai uzņēmuma iekšējās kontroles sistēmā. 

Jaunās prasības un nākotnes tendences 

Kontrolējošo iestāžu uzmanības centrā ir: 

• Sankciju uzraudzība un ziņošana; 
• Kriptovalūtu un virtuālo aktīvu uzraudzība; 
• PLG (patiesā labuma guvēju) datu precizitāte un pārbaudāmība; 
• FinTech sektora monitorings un reāllaika norēķinu kontrole. 

Tiek ieviesta uz risku balstīta pieeja, kas ļauj VID un FID efektīvāk atlasīt augsta riska subjektus, samazinot lieku administratīvo slogu zema riska uzņēmumiem. 

Uzraugošās iestādes vairs nevērtē tikai “papīrus”, bet analizē procesus, datus un pierādījumus.  

Uzņēmumiem, kas vēlas izvairīties no riskiem, ir jārīkojas proaktīvi – jāaktualizē IKS, jāapmāca personāls un jānodrošina digitāli pierādāma atbilstība visām NILLTPFN un sankciju kontroles prasībām. 

Pieteikt: obligātu apmācību cikls