NILLTPFN likuma subjektiem ir pienākums pievērst uzmanību klientu veiktajiem darījumiem un izvērtēt, vai tie atbilst klienta izpētes laikā iegūtajai informācijai, deklarētajai saimnieciskajai darbībai un ierastajam darījumu raksturam.
Par aizdomīgu darījumu var liecināt situācijas, kurās pastāv pamats uzskatīt, ka darījumā iesaistītie līdzekļi varētu būt tieši vai netieši iegūti noziedzīgas darbības rezultātā vai saistīti ar terorisma vai proliferācijas finansēšanu.
Aizdomas var rasties, piemēram, ja:
Būtiski uzsvērt, ka atsevišķa neparasta darījuma pazīme pati par sevi vēl nenozīmē, ka darījums ir noziedzīgs. Tomēr šādi apstākļi ir jāizvērtē kopumā, ņemot vērā klienta profilu, darījumu vēsturi un pieejamo informāciju.
Ja uzņēmums konstatē apstākļus, kas rada aizdomas par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai citu ar NILLTPFN likumu saistītu pārkāpumu, nepieciešams veikt atbilstošu izvērtējumu un pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību.
Praksē ieteicams ievērot vairākus secīgus soļus:
Svarīgi, ka ziņošanas pienākums nav atkarīgs no tā, vai uzņēmumam ir iegūti neapstrīdami pierādījumi par noziedzīgu darbību. Ja pastāv pietiekams pamats aizdomām, likuma subjektam ir pienākums rīkoties atbilstoši normatīvajām prasībām.
Saskaņā ar NILLTPFN likuma 31.^4 pantu ziņojums par aizdomīgu darījumu Finanšu izlūkošanas dienestam iesniedzams nekavējoties.
Latvijā ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem tiek iesniegti Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), izmantojot elektronisko ziņošanas sistēmu goAML.
Sistēma nodrošina iespēju likuma subjektiem iesniegt informāciju par aizdomīgiem darījumiem, kā arī citus normatīvajos aktos paredzētos ziņojumus.
Lai ziņojums būtu kvalitatīvs un sniegtu FID nepieciešamo informāciju, tajā jāiekļauj:
Nepietiek tikai norādīt, ka darījums ir aizdomīgs. Ir svarīgi skaidri izklāstīt faktiskos apstākļus, kas radījuši aizdomas, un paskaidrot, kāpēc tie neatbilst ierastajam klienta darbības modelim.
Ziņojumus iespējams iesniegt, aizpildot goAML sistēmas tiešsaistes anketu vai augšupielādējot iepriekš sagatavotu XML datni.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem praksē ir ne tikai ziņošanas pienākums, bet arī nepieciešamība izvērtēt, vai uzņēmums drīkst turpināt konkrētā darījuma izpildi.
NILLTPFN likums paredz gadījumus, kad likuma subjektam ir pienākums atturēties no darījuma veikšanas, ja tas rada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma vai proliferācijas finansēšanu.
Šādās situācijās uzņēmumam nepieciešams:
Svarīgi atcerēties, ka ziņojuma iesniegšana pati par sevi nav automātisks pamats jebkura darījuma apturēšanai. Lēmums par atturēšanos jāpieņem, izvērtējot konkrēto situāciju un piemērojamos normatīvos aktus.
FID publicētās vadlīnijas sniedz papildu skaidrojumu par ziņošanas pienākumu, atturēšanos no darījumu veikšanas un praktiskajiem rīcības scenārijiem.
Ziņošana par aizdomīgiem darījumiem ir saistīta arī ar stingrām konfidencialitātes prasībām.
NILLTPFN likuma subjektiem jānodrošina, lai klientam vai citām neautorizētām personām netiktu izpausta informācija par ziņojuma sagatavošanu vai iesniegšanu FID, kā arī par ar to saistītajām darbībām, ja šāda izpaušana ir aizliegta normatīvajos aktos.
Uzņēmumam jānodrošina:
Īpaša uzmanība jāpievērš darbiniekiem, kuri ikdienā komunicē ar klientiem. Viņiem jāzina, kā rīkoties situācijās, kad klients interesējas par darījuma papildu pārbaudēm vai to izpildes kavēšanās iemesliem.
Informācijas aizsardzība ir būtiska ne tikai normatīvo prasību ievērošanai, bet arī finanšu izlūkošanas procesa efektivitātei.
Praksē uzņēmumi, izvērtējot aizdomīgus darījumus un izpildot ziņošanas pienākumu, visbiežāk pieļauj šādas kļūdas:
Šādas kļūdas var radīt būtiskus atbilstības riskus, apgrūtināt FID veikto informācijas analīzi un liecināt par nepilnībām uzņēmuma iekšējās kontroles sistēmā.
Tāpēc uzņēmumiem ir svarīgi ne tikai izstrādāt ziņošanas procedūru, bet arī regulāri pārliecināties, ka darbinieki izprot aizdomīgu darījumu identificēšanas principus un spēj tos piemērot ikdienas darbā.
Aizdomīgu darījumu identificēšana un savlaicīga ziņošana Finanšu izlūkošanas dienestam ir viens no būtiskākajiem NILLTPFN likuma subjektu pienākumiem.
Uzņēmumam jāspēj ne tikai pamanīt darījumus, kas neatbilst klienta ierastajai darbībai, bet arī objektīvi izvērtēt aizdomu pamatu, dokumentēt pieņemtos lēmumus un nodrošināt atbilstošu rīcību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
Būtiski ir atcerēties, ka ziņošanas pienākums nav atkarīgs no pierādīta noziedzīga nodarījuma fakta. Galvenais ir savlaicīgi identificēt aizdomas un rīkoties atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai.
Efektīva aizdomīgu darījumu uzraudzība, kvalitatīva ziņošana un konfidencialitātes ievērošana palīdz ne tikai samazināt juridiskos un reputācijas riskus, bet arī veicina uzņēmuma atbilstību NILLTPFN prasībām un Latvijas finanšu sistēmas drošību ilgtermiņā.
Nodarbību ciklā tiks aplūkotas iekšējās kontroles sistēmas (IKS) būtiskākās sastāvdaļas un to piemērošana atbilstoši spēkā esošajām NILLTPFN un Sankciju likuma prasībām.
Dalībniekiem tiks sniegts pārskats par klientu izpētes, risku novērtēšanas, sankciju kontroles un datu apstrādes procesiem, kā arī to organizēšanas pamatprincipiem uzņēmuma darbībā.
Papildu tiks aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar risku pārvaldību praksē, sadarbības partneru kontroli un sankciju riska novērtēšanu. Kā arī tiks analizētas kontrolējošo iestāžu – VID un FID – prasības un pārbaužu pieeja, kā arī biežāk konstatētās nepilnības iekšējās kontroles sistēmās.
NILLTPFN pakalpojumu sniedzējiem ir svarīgi nodrošināt, ka viņu klienti un darījumi ir atbilstoši starptautiskajiem un vietējiem noteikumiem. Mūsu iekšējās kontroles sistēma palīdz uzņēmumiem efektīvi pārvaldīt riskus un nodrošināt atbilstību regulējumam.
Abonēt IKS metodikas, subjektu apmācības: NILLN.LV IKS komplekti
Reģistrēties bez maksas: PARTNERsafe risku pārvaldības platforma
Nodarbību ciklā tiks aplūkotas iekšējās kontroles sistēmas (IKS) būtiskākās sastāvdaļas un to piemērošana atbilstoši spēkā esošajām NILLTPFN un Sankciju likuma prasībām.
Klienta izpētes laikā uzņēmums iegūst informāciju par klienta saimniecisko darbību, plānoto sadarbības raksturu, paredzamo darījumu apjomu, sadarbības partneriem un valstīm, ar kurām klients veic darījumus. Šī informācija palīdz izveidot klienta sākotnējo riska profilu un saprast, kāda darbība konkrētajam klientam būtu uzskatāma par ierastu.