Klienta izpētes laikā uzņēmums iegūst informāciju par klienta saimniecisko darbību, plānoto sadarbības raksturu, paredzamo darījumu apjomu, sadarbības partneriem un valstīm, ar kurām klients veic darījumus. Šī informācija palīdz izveidot klienta sākotnējo riska profilu un saprast, kāda darbība konkrētajam klientam būtu uzskatāma par ierastu.
Tomēr praksē klienta faktiskā darbība ne vienmēr atbilst sākotnēji sniegtajai informācijai.
Var būtiski palielināties darījumu apjoms, parādīties jauni sadarbības partneri, maksājumi uz iepriekš nenorādītām valstīm vai darījumi, kuriem nav acīmredzamas saistības ar klienta deklarēto saimniecisko darbību.
Šādas izmaiņas pašas par sevi vēl nenozīmē aizdomīgu darbību. Uzņēmējdarbība attīstās, un klienta darbības modelis var mainīties. Tomēr NILLTPFN likuma subjektam ir būtiski spēt identificēt situācijas, kad faktiskā klienta darbība būtiski atšķiras no iepriekš iegūtās informācijas.
Vienkārši sakot – svarīgi ir ne tikai zināt, ko klients ir norādījis anketā, bet arī pārliecināties, vai viņa faktiskā darbība tam atbilst.
Praksē viena no būtiskākajām kļūdām ir klienta informācijas iegūšana tikai formālas prasības izpildei.
Klients norāda saimnieciskās darbības veidu, plānoto apgrozījumu, sadarbības valstis un darījumu raksturu, informācija tiek saglabāta klienta lietā, taču turpmāk tā netiek salīdzināta ar klienta faktisko darbību.
Rezultātā var veidoties situācija, kad klienta riska profils jau sen ir mainījies, bet uzņēmuma dokumentācijā joprojām saglabājas sākotnējā informācija.
Pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš situācijām, kad:
Šādos gadījumos nepieciešams noskaidrot izmaiņu iemeslu un izvērtēt, vai nepieciešams aktualizēt klienta riska novērtējumu.
Ne katra novirze no sākotnēji sniegtās informācijas nozīmē paaugstinātu NILLTPFN risku.
Piemēram, uzņēmums var paplašināt darbību, iegūt jaunus klientus, uzsākt eksportu vai būtiski palielināt apgrozījumu. Šādām izmaiņām var būt pilnīgi saprotams ekonomiskais pamatojums.
Riska signāls rodas tad, ja uzņēmums nespēj loģiski sasaistīt klienta faktisko darbību ar tā deklarēto saimniecisko darbību vai klients nespēj sniegt ticamu skaidrojumu par notikušajām izmaiņām.
Īpaša uzmanība nepieciešama, ja:
Svarīgi ir vērtēt nevis vienu pazīmi izolēti, bet gan klienta darbību kopumā.
Klienta anketa ir sākuma punkts, nevis klienta izpētes procesa beigas.
Sākot sadarbību, uzņēmums iegūst priekšstatu par to, kāda klienta darbība ir sagaidāma. Savukārt turpmākās uzraudzības laikā faktiskā darbība būtu jāsalīdzina ar šo sākotnēji izveidoto profilu.
NILLTPFN likuma subjektam būtu jāspēj:
Tas nozīmē, ka būtiska nozīme ir ne tikai tam, vai uzņēmums ir pamanījis neparastu darījumu, bet arī tam, kā tas ir reaģējis uz konstatēto situāciju.
Neatbilstība katrā nozarē var izpausties atšķirīgi.
Piemēram, uzņēmums, kas klienta izpētes laikā norādījis, ka nodarbojas ar IT konsultācijām Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, pēkšņi sāk saņemt ievērojamus maksājumus no uzņēmumiem trešajās valstīs par preču piegādēm.
Citā situācijā mazumtirdzniecības uzņēmums, kura ikdienas darbībai raksturīgi daudzi salīdzinoši nelieli maksājumi, sāk veikt vairākus lielus pārskaitījumus ārvalstu uzņēmumiem par konsultāciju pakalpojumiem.
Uzmanība būtu jāpievērš arī gadījumiem, kad:
Neviena no šīm pazīmēm pati par sevi automātiski nepierāda noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tomēr tās var radīt nepieciešamību iegūt papildu informāciju un veikt padziļinātu izvērtējumu.
Konstatējot, ka klienta faktiskā darbība būtiski atšķiras no sākotnēji deklarētās, pirmais solis nav automātiski pārtraukt sadarbību.
Vispirms nepieciešams saprast izmaiņu iemeslu.
Atkarībā no konkrētās situācijas uzņēmumam var būt nepieciešams:
Svarīgi, lai klienta sniegtais paskaidrojums ne tikai formāli atrastos klienta lietā, bet arī būtu izvērtēts.
Ja klients norāda, ka būtisks apgrozījuma pieaugums radies jauna sadarbības līguma rezultātā, uzņēmumam būtu jāizvērtē, vai šāds skaidrojums ir ticams un atbilst pieejamajai informācijai.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem klienta darījumu izvērtēšanā ir – kāpēc konkrētais darījums tiek veikts?
Formāli pareizi sagatavots rēķins vai līgums vēl nenozīmē, ka darījuma ekonomiskā būtība ir saprotama.
Piemēram, uzņēmums var saņemt ievērojamu maksājumu no ārvalstu uzņēmuma un pēc dažām dienām gandrīz visu summu pārskaitīt citam uzņēmumam citā valstī.
Šādā situācijā būtiski ir saprast:
Ja uz šiem jautājumiem nav iespējams iegūt saprotamas un pamatotas atbildes, tas var norādīt uz paaugstinātu risku.
Klienta sākotnējais riska līmenis tiek noteikts, balstoties uz informāciju, kas pieejama klienta izpētes brīdī.
Ja faktiskā darbība būtiski mainās, arī sākotnējais riska novērtējums var vairs neatspoguļot reālo situāciju.
Piemēram, klientam sākotnēji var būt noteikts zems riska līmenis, jo tas darbojas Latvijā, tam ir vienkārša īpašnieku struktūra un darījumi galvenokārt notiek ar vietējiem sadarbības partneriem.
Ja vēlāk klients sāk veikt būtiskus pārrobežu darījumus, izmanto vairākus starpniekus un sadarbojas ar uzņēmumiem paaugstināta riska jurisdikcijās, nepieciešams izvērtēt, vai klientam noteiktais riska līmenis joprojām ir atbilstošs.
Tādēļ darījumu uzraudzība un klienta riska novērtējums ir savstarpēji saistīti procesi.
Praksē problēma bieži vien nav tajā, ka uzņēmums vispār nav ieguvis informāciju par klientu, bet gan tajā, ka iegūtā informācija netiek izmantota turpmākajā klienta uzraudzībā.
Auditos var tikt konstatēts, ka:
Rezultātā uzņēmumam var būt klienta anketa un citi formāli nepieciešamie dokumenti, taču tas nespēj pierādīt, ka klienta darbība sadarbības laikā faktiski ir uzraudzīta un izvērtēta.
Klienta deklarētā saimnieciskā darbība ir būtisks atskaites punkts turpmākai klienta uzraudzībai.
Ja faktiskie darījumi būtiski atšķiras no sākotnēji sniegtās informācijas, tas automātiski nenozīmē aizdomīgu darbību. Tomēr šādu neatbilstību nedrīkst ignorēt.
Uzņēmumam jāspēj identificēt būtiskas izmaiņas, noskaidrot to ekonomisko pamatojumu, nepieciešamības gadījumā iegūt papildu informāciju un izvērtēt, vai klienta riska profils nav mainījies.
Svarīgākais ir spēt pierādīt ne tikai to, ka klienta informācija ir iegūta, bet arī to, ka tā tiek izmantota klienta faktiskās darbības uzraudzībā.
Tieši spēja salīdzināt “ko klients teica, ka darīs” ar “ko klients faktiski dara” ļauj savlaicīgi identificēt situācijas, kurās nepieciešama papildu klienta izpēte un rūpīgāks NILLTPFN riska izvērtējums.
Nodarbību ciklā tiks aplūkotas iekšējās kontroles sistēmas (IKS) būtiskākās sastāvdaļas un to piemērošana atbilstoši spēkā esošajām NILLTPFN un Sankciju likuma prasībām.
Dalībniekiem tiks sniegts pārskats par klientu izpētes, risku novērtēšanas, sankciju kontroles un datu apstrādes procesiem, kā arī to organizēšanas pamatprincipiem uzņēmuma darbībā.
Papildus tiks aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar klientu darījumu uzraudzību, risku pārvaldību praksē, sadarbības partneru kontroli un sankciju riska novērtēšanu. Tāpat tiks analizētas kontrolējošo iestāžu – VID un FID – prasības un pārbaužu pieeja, kā arī biežāk konstatētās nepilnības iekšējās kontroles sistēmās.
Nodarbību ciklā tiks aplūkotas iekšējās kontroles sistēmas (IKS) būtiskākās sastāvdaļas un to piemērošana atbilstoši spēkā esošajām NILLTPFN un Sankciju likuma prasībām.
Dalībniekiem tiks sniegts pārskats par klientu izpētes, risku novērtēšanas, sankciju kontroles un datu apstrādes procesiem, kā arī to organizēšanas pamatprincipiem uzņēmuma darbībā.
Papildu tiks aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar risku pārvaldību praksē, sadarbības partneru kontroli un sankciju riska novērtēšanu. Kā arī tiks analizētas kontrolējošo iestāžu – VID un FID – prasības un pārbaužu pieeja, kā arī biežāk konstatētās nepilnības iekšējās kontroles sistēmās.
NILLTPFN pakalpojumu sniedzējiem ir svarīgi nodrošināt, ka viņu klienti un darījumi ir atbilstoši starptautiskajiem un vietējiem noteikumiem. Mūsu iekšējās kontroles sistēma palīdz uzņēmumiem efektīvi pārvaldīt riskus un nodrošināt atbilstību regulējumam.
Abonēt IKS metodikas, subjektu apmācības: NILLN.LV IKS komplekti
Reģistrēties bez maksas: PARTNERsafe risku pārvaldības platforma
Klienta izpēte nav vienreizējs process, kas beidzas brīdī, kad tiek uzsāktas darījuma attiecības. Klienta darbība, īpašnieku struktūra, darījumu raksturs un citi riska faktori laika gaitā var mainīties, tādēļ arī sākotnēji noteiktais klienta riska līmenis nevar tikt uzskatīts par nemainīgu.
Praksē klients, kuram sadarbības sākumā noteikts zems riska līmenis, pēc gada vai diviem var vairs neatbilst sākotnējam riska profilam. Var mainīties klienta patiesais labuma guvējs, darbības valstis, darījumu apjoms, sadarbības partneri vai naudas plūsmas struktūra.
Laika gaitā klienta darbība var mainīties. Var palielināties darījumu apjoms, parādīties jauni sadarbības partneri, valstis vai maksājumu veidi. Klients var sākt veikt darījumus, kas būtiski atšķiras no tā, ko tas norādīja sadarbības sākumā. Tieši tādēļ viens no būtiskākajiem NILLTPFN risku pārvaldības elementiem ir darījumu uzraudzība.