Biežākās kļūdas klientu izpētē – ko VID pārbaudēs konstatē visbiežāk

Biežākās kļūdas klientu izpētē – ko VID pārbaudēs konstatē visbiežāk 

Klientu izpēte joprojām ir tā NILLTPFN joma, kurā likuma subjekti pieļauj visvairāk kļūdu. Nevis tāpēc, ka prasības būtu nesaprotamas, bet tāpēc, ka tās bieži tiek uztvertas formāli, nevis pēc būtības. 

Analizējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kontroles praksi, redzams skaidrs secinājums – lielākā daļa sodu tiek piemēroti par vienkāršām, atkārtotām un jau gadiem zināmām kļūdām klientu izpētē. 

Kādas kļūdas klientu izpētē VID pārbaudēs tiek konstatētas visbiežāk un kāpēc tās rada paaugstinātu risku?

Klientu izpēte tiek veikta “uz papīra”, nevis realitātē 

Viena no biežākajām problēmām ir tā, ka klientu izpēte tiek veikta tikai formāli. Praksē tas nozīmē, ka: 

• tiek paņemtas klienta dokumentu kopijas, bet nav izpratnes par klienta darbību; 

• nav skaidrs, no kurienes rodas klienta līdzekļi; 

• patiesais labuma guvējs tiek norādīts automātiski, bez pārbaudes; 

• izpēte netiek atjaunota sadarbības laikā. 

VID skatījumā šāda “ķeksīša” pieeja nav uzskatāma par klientu izpēti. Klientu izpētes mērķis ir saprast klientu, nevis tikai savākt dokumentus. 

Netiek veikts klienta NILLTPF riska novērtējums 

VID pārbaudēs ļoti bieži tiek konstatēts, ka: 

• riska novērtējums vispār nav veikts; 

• visiem klientiem noteikts viens un tas pats risks; 

• nav dokumentēts pamatojums riska līmenim. 

Riska novērtējums nav formalitāte. Tas ir pamats visam pārējam – gan izpētes dziļumam, gan darījumu uzraudzībai. Ja riska novērtējums ir “tukšs”, visa NILLTPFN sistēma faktiski nestrādā. 

Sankciju pārbaude tiek ignorēta vai veikta nepietiekami 

VID šī brīža kontroles praksē sankciju jautājumi izceļas īpaši. Tipiskākās kļūdas: 

• klienti netiek pārbaudīti sankciju sarakstos; 

• pārbaude tiek veikta tikai sadarbības sākumā; 

• nav izstrādāta sankciju riska pārvaldīšanas kārtība. 

Svarīgi saprast – sankciju prasības nav tikai NILLTPFN jautājums. Tās ir saistītas ar valsts drošību, un VID uz šiem pārkāpumiem skatās īpaši nopietni. Tieši sankciju jomā visbiežāk seko ne tikai sods, bet arī darbības apturēšana. 

Darījumu uzraudzība faktiski nenotiek 

Ļoti izplatīts skaidrojums VID pārbaudēs ir frāze – “Mums aizdomīgu darījumu nebija.”  

VID praksē tas bieži tiek uztverts nevis kā veiksme, bet kā signāls, ka darījumu uzraudzība nav veikta pēc būtības. 

Ja nav: 

• definēti neparastu darījumu indikatori, 

• dokumentēta darījumu analīze, 

• dokumentēti lēmumi par darījumu izvērtēšanu, 

tad uzraudzība juridiski tiek uzskatīta par neveiktu. 

Dokumenti neeksistē vai nav uzrādāmi 

Viena no visbiežāk sastopamajām frāzēm VID lēmumos ir: “Nevar uzrādīt klientu izpētes dokumentus.” 

NILLTPFN jomā tas nozīmē tikai vienu – prasības nav izpildītas, pat ja faktiski kaut kas ir darīts. Ja darbība nav dokumentēta, tā juridiski nepastāv. 

Iekšējās kontroles sistēma ir novecojusi vai neatbilst realitātei 

Daudzi likuma subjekti joprojām izmanto: 

• vairākus gadus vecas procedūras, 

• dokumentus, kas neatbilst faktiskajai darbībai. 

VID praksē tas tiek vērtēts kā sistēmiska problēma. Iekšējās kontroles sistēmai jāatspoguļo reālā uzņēmuma darbība, nevis teorētiska shēma. 

Ko VID sagaida no NILLTPFN likuma subjektiem praksē 

VID kontroles prakse rāda skaidru virzienu – uzraudzība kļūst nevis formālāka, bet būtiskāka. No likuma subjektiem tiek sagaidīts: 

• reāls klientu riska novērtējums; 

• izpratne par klienta darbību; 

• regulāra sankciju un darījumu uzraudzība; 

• pierādāma, dokumentēta rīcība. 

Lielākā daļa pārkāpumu ir novēršami, ja NILLTPFN sistēma tiek uztverta kā ikdienas darba instruments, nevis formāls pienākums “uz papīra”. 

Pieteikt: obligātu apmācību cikls