Bankas arvien biežāk uzdod saviem klientiem papildus jautājumus par līdzekļu plūsmu kontos un lūdz paskaidrot ienākošo maksājumu detaļas, izsakot saistītās informācijas pieprasījumus, kā arī pieprasa uzrādīt dažādus dokumentus. Šajā rakstā aplūkojam, ar ko ir saistīta šāda bankas rīcība, vai tā ir pamatota un kā rīkoties, saņemot attiecīgos pieprasījumus.
Bankas jeb kredītiestādes ir viens no visstingrāk uzraugāmajiem NILL TPFN likuma subjektiem. Līdz 2022. gada beigām banku uzraudzību veica FKTK, taču no 2023. gada 1. janvāra šīs funkcijas pārņēma Latvijas Banka. Jānorāda, ka banku pienākumus NILL TPFN jomā regulē ne tikai attiecīgais likums, bet arī virkne citu normatīvo aktu, tostarp FKTK normatīvie noteikumi, kas noteic daudz augstāku kontroles latiņu, nekā tas ir paredzēts citiem subjektiem.
Jāņem vērā, ka bankām tāpat kā citiem NILL TPFN subjektiem ir pienākums izstrādāt un pilnveidot savu IKS, zināt savus klientus (KYC jeb “Know Your Customer” princips), kā arī veikt klientu darījumu uzraudzību. Visi šie pienākumi tiek veikti ar mērķi pārvaldīt un mazināt NILL TPFN un sankciju riskus. Svarīgi, ka minēto pienākumu precīza izpildes kārtība, apjoms un izpausmes izriet ne tik lielā mērā no normatīvo aktu vispārīgām prasībām, cik no pašu banku izstrādātajām procedūrām un iekšējiem lēmumiem. Banku iekšējie akti ir būtiski detalizētāki par normatīvo aktu prasībām vai citu subjektu (ne banku) iekšējiem dokumentiem NILL TPFN jomā.
Cita starpā šajos banku iekšējos dokumentos tiek atrunāti rīcības algoritmi kas ietver klientiem aktuālos jautājumus:
Jānorāda, ka atbildes uz šiem praktiskiem jautājumiem, kas neapšaubāmi būtiski ietekmē banku klientus, ir rodamas banku, kas ir privātas organizācijas, iekšējos dokumentos, kuru saturs ir vērst uz likuma prasību izpildi, bet ir individuāls pašas bankas izstrādāts rīcības modelis. Turklāt šīs procedūras satur konkrētas bankas know-how NILL TPFN jomā, un dažādām bankām var atšķirties. Līdz ar to kā konkrēti izpaužas bankas jautājumi klientam nav likumdevēja vai valsts institūciju, bet pašas bankas regulēts jautājums.
Banku iekšējās rīcības un iekšējā lēmuma piemērs NILL TPFN jomā:
Ņemot vērā karadarbību Ukrainā un regulatora stingro uzraudzību, kā arī NILL TPFN un sankciju riskus un citus ierobežojumus, Latvijas lielākās bankas 2022. gadā cita pēc citas pieņēma lēmumus pārtraukt maksājumu veikšanu uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī no šīm valstī uz Latviju.
Apzinoties maksājumu veikšanas uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī maksājumu saņemšanas no šīm valstīm faktisko neiespējamību, secināms – viens no lielākiem NILL TPFN un sankciju izaicinājumiem ir citu valstu finanšu sistēmu izmantošana to maksājumu veikšanai, kas agrāk tika veikti uz un no minētajām valstīm. Līdz ar to bankas daudz uzmanīgāk lūkojas uz maksājumiem, kas nāk no valstīm, caur kurām varētu plūst ar Krieviju un Baltkrieviju saistītā nauda.
Vislielākā uzmanība tagad tiek pievērsta tieši jurisdikcijas riskiem, pastiprināti pārbaudot maksājumus, kas ienāk, piemēram, no Kirgizstānas, Turcijas vai Apvienoties Arābu Emirātiem.
Līdzās jurisdikcijas riska kontrolei, bankas izvērtē arī uzņēmumu, kas veica pārskaitījumu, atbilstību čaulas veidojuma pazīmēm, kā arī ievāc no klientiem plašu informāciju par maksājumu pamatā esošiem darījumiem, tostarp, to potenciālo fiktīvo raksturu un sankciju apiešanas riskus.
Tādēļ bankas mēdz apturēt kāda maksājuma veikšanu un pieprasīt klientam bankas noteiktajā termiņā sniegt pieprasījumā norādīto informāciju. Jautājumi visbiežāk tiek individualizēti un uzdoti, ņemot vērā konkrētā darījuma potenciālos riskus. Būtiski, ka no klienta atbildēm uz uzdotajiem jautājumiem ir atkarīgs skaidrojamā maksājuma turpmākais liktenis. Jānorāda, ka klientam šādā gadījumā ir pienākums sadarboties ar banku, pretējā gadījumā darījums (maksājums) netiks pabeigts, banka var ziņot par attiecīgo darījumu FID, kā arī ir iespējama klienta konta slēgšana un sadarbības pārtraukšana no bankas puses.
Atbildot uz bankas pieprasījumu un jautājumiem, jāņem vērā šādi praktiski ieteikumi:
Banku uzdodamie jautājumi var atšķirties atkarībā no konstatētā riska, kas ir jautājumu uzdošana pamata, kā arī atkarībā no procedūras, kuras ietvaros jautājumi tiek uzdoti. Turklāt tipizētie jautājumi, to uzdošanas secība un apjoms dažādās bankās var atšķirties. Jebkurā gadījumā banku klientiem ir pienākums apzinīgi sadarboties ar savu banku, kas tomēr nav neierobežots – neatbildēšana uz kādu no jautājumiem, it sevišķi, ja tas objektīvi nav iespējams vai ir apgrūtinoši, automātiski nenozīmē negatīvo seku iestāšanos klientam. Visas šīs procedūras būtība ir izpētīt iespējamo risku un pārliecināties, vai sākotnējās aizdomas izraisījusī darbība patiesībā ir legāla.