TOP 10 svarīgākie jautājumi par 2023. gada jaunumiem

Kā rīkoties, ja klients identifikācijas un izpētes gaitā nesniedz informāciju?

Pēc vispārīgā principa NILLTPFN likuma subjekti nav tiesīgi sniegt pakalpojumus personai, kas nav tikusi pienācīgi izpētīta. Tas nozīmē, ka subjekts nav izpildījis savus pienākumus. Līdz ar to subjektam jāskaidro, kādēļ šī informācija tiek prasīta un ka sadarbība netiks uzsākta, kamēr šī informācija nav sniegta.

Kā rīkoties, ja PLG ir no valsts, ar kuru nav ieteicams sadarboties, bet uzņēmums ir reģistrēts valstī, ar kuru sadarbība ir atļauta?

Ir jāvērtē viss pieejamās informācijas kopums, lai noteiktu klienta galīgo riska līmeni. Lai gan nevar teikt, ka sadarbība ar ādu klientu vienmēr būtu aizliedzama, ir jāņem vērā sniedzamā pakalpojuma raksturs, PLG ietekmi uz uzņēmumu, sankciju apiešanas riski u.c. Piemēram, ja PLG nav sankcionēta persona, ar kuru ir aizliegts sadarboties, tad tas būtu tikai uzskatāms par risku paaugstinošu faktoru.

Ko darīt, ja saskaņā ar publisko informāciju noskaidrot klienta PLG nav iespējams?

Šādā gadījumā var izmantot citus PLG noskaidrošanas veidus – pieprasot informāciju no klienta vai izmantojot citus pieejamos informācijas avotus. Par PLG var tikt atzītas fiziskās personas, kas ieņem vadošos amatus un faktiski īsteno kontroli pār attiecīgo uzņēmumu.

Vai klienta klientiem/sadarbības partneriem arī ir jānoskaidro PLG?

Šādas darbības neietilpst parastajā klienta izpētes procedūrā. Šādas pārbaudes nepieciešamība ir nosakāma, ņemot vērā klienta risku un citus apstākļus, kas dod pamatu veikt attiecīgās personas noskaidrošanu. Piemēram, rodas aizdomas, ka tā ir sankcionēta persona u.tml.

Cik ilgi pēc valsts amatpersonas statusa zaudēšanas fiziskā persona ir uzskatāma par PNP?

Tas, ka fiziskā persona ir valsts amatpersona, nenozīmē, ka tā automātiski ir uzskatāma par PNP. Par PNP uzskata tikai tās valsts amatpersonas, kuras ieņem likumā noteiktus un tiem līdzīgus amatus. Par to, vai attiecīga persona ieņem PNP statusam atbilstošu amatu var pārlecināties VID reģistrā: https://www6.vid.gov.lv/PNP.

Ja PNP persona ir atstājusi attiecīgo amatu, tā nesaglabā PNP statusu mūžīgi. Konstatēt attiecīgās personas statusu iespējams, izvērtējot vai attiecīgā persona ir zaudējusi ar tās ieņemamo amatu saistītās pilnvaras un ietekmi. Tas ir individuāli katram gadījumam un var atšķirties no attiecīgās uzraudzības institūcijas. Piemēram, FKTK norāda, ka PNP statusa pārskatīšana iespējama 12 mēnešus pēc amata atstāšanas.

Vai NILLTPFN likumā ietvertais datu glabāšanas termiņš ir attiecināms arī uz personām, kuras nav šī likuma subjekti?

Ņemot vērā, ka aizdomīgu darījumu jēdziens aptver ne tikai NILLTPFN likuma subjektus, šis termiņš varētu būt attiecināms uz citām personām, kas nav likuma subjekti, bet veic likumā minētos klientu un to darījumu izvērtēšanas pasākumus. Šajā gadījumā ir jāizvērtē datu apstrādes mērķa un juridiskā pamatojuma pastāvēšanu.

Kas notiks ar PLG datu pieejamību pēc nesenā EST sprieduma?

Situācija ar PLG datu pieejamību dažādās ES dalībvalstīs būs atšķirīga. ES līmenī nepastāv vienotais regulējums un tā vienādošanas mehānismi. ES Tiesas sniegto norāžu realizācija būs valsts institūciju uzdevums, individuāli piemērojot tās katras valsts esošajai situācijai.

Latvijas faktiskajā situācijā visdrīzāk ir pamats paredzēt izmaiņas sakarā uz EST spriedumu. Gadījumā, ja tādas izmaiņas tiks ieviestas, tas var sarežģīt datu iegūšanas procesa tehnisko pusi un būs saistīts ar informācijas pieprasītāja leģitīmās intereses pamatošanu.

Vai pastāv risks, ka pēc gaidāmajām izmaiņām PLG datu publicēšanā, šos datus nebūs iespējams iegūt?

EST sprieduma mērķis ir nevis aizliegt piekļuvi personas datiem, bet gan ierobežot personu loku, kas attiecīgajiem datiem var piekļūt. Pašreiz šo informāciju var iegūt arī persona bez leģitīma mērķa attiecīgo datu apstrādei, kas saskaņā ar spriedumu nav nepieļaujams. Līdz ar to, iespējamām izmaiņām jāattiecas uz personu loku nevis iespēju iegūt šos datus.

Vai ir pieejams apkopots saraksts ar visiem pakalpojumiem, kuru sniegšana ir pakļauta sankcijām? Vai ierobežojumi ir attiecināmi arī uz meitas sabiedrībām ES?

Jāņem vērā, ka pastāv vairāki sankciju režīmi. Līdz ar to, visaptverošs saraksts nepastāv, un par sankciju pastāvēšanas pamatojumu ir uzskatāms attiecīgais normatīvais akts. Taču pastāv arī vairākas publiski pieejamas datubāzes. Informācija par sankcionētiem pakalpojumiem (izņemot ASV jeb OFAC sankcijas) ir ietverta ES sankciju datu bāzē: https://www.sanctionsmap.eu/#/main.  Latvijā sankciju datu bāzi uztur FID: https://sankcijas.fid.gov.lv/.

Vai darba devējs var izpaust tā darbinieka datus, kurš ir konstatējis sankcionēto personu?

Nē, tas ir kategoriski aizliegts. Dotā darbinieka datiem nevar būt turpmākas nozīmes. Darbinieka atklātais sankcionētās personas gadījums ir uzskatāms par uzņēmuma konstatējumu. Darbinieka personība nav atklājama.