Kas jāzina NILLTPFN likuma subjektiem, uzsākot 2026. gadu?

Kas jāzina NILLTPFN likuma subjektiem, uzsākot 2026. gadu? 

Uzsākot 2026. gadu, NILLTPFN regulējums Latvijā būtībā neievieš konceptuāli jaunu pieeju, taču precizē un padziļina jau esošās prasības, īpaši attiecībā uz patieso labuma guvēju (PLG) datu kvalitāti, riskos balstītas pieejas dokumentēšanu un iekšējās kontroles sistēmas (IKS) faktisko piemērošanu praksē. 

Šīs izmaiņas ir nozīmīgas tiem NILLTPFN likuma subjektiem, kuriem IKS jau ir ieviesta un darbojas, jo uzraugošās iestādes arvien vairāk vērtē nevis formālu atbilstību, bet sistēmas efektivitāti.

2026. gads – fokuss uz IKS kvalitāti, nevis eksistenci

Lielākajai daļai NILLTPFN likuma subjektu iekšējās kontroles sistēma jau sen ir izstrādāta. Taču praksē 2026. gadā sagaidāms, ka: 

• uzraugi daudz aktīvāk vērtēs IKS sasaisti ar reālajiem riskiem, nevis politiku vispārīgo formulējumu; 

• īpaša uzmanība tiks pievērsta riskam atbilstošu pasākumu piemērošanai, nevis to uzskaitījumam dokumentos; 

• pieaugs prasības pēc lēmumu pamatojuma dokumentēšanas, it īpaši augstāka riska klientu un darījumu gadījumos. 

Citiem vārdiem — iekšējās kontroles sistēmai kā “dzīvam instrumentam” 2026. gadā jāatbilst minimālajam standartam. 

Grozījumi no 2026. gada 1. aprīļa: praktiskā ietekme

No 2026. gada 1. aprīļa spēkā stājas grozījumi, kas ietekmē vairākus jau esošus pienākumus: 

• PLG informācijas pārbaude tiek vērtēta ne tikai pēc fakta, vai PLG ir identificēts, bet arī pēc tā, cik pamatoti ir secinājumi par kontroli un ietekmi; 

• pieaug prasības alternatīvu informācijas avotu izmantošanai, ja reģistru dati nav pietiekami; 

• pastiprinās uzsvars uz klienta riska profila regulāru aktualizēšanu, neaprobežojoties tikai ar noteiktiem sarkaniem karogiem.   

Pieredzējušiem subjektiem tas nozīmē, ka 2026. gadā visbiežākie riski būs saistīti nevis ar prasību neievērošanu, bet ar nepietiekamu pamatojumu. 

PLG valstspiederība no 2026. gada 1. jūlija – ne tikai formāla prasība

No 2026. gada 1. jūlija PLG valstspiederība kļūst par obligātu datu elementu. Lai gan formāli tas ir tikai viens papildu lauks, praksē tas rada vairākus būtiskus aspektus: 

• valstspiederība kļūst par riska indikatoru, kas jāņem vērā klienta kopējā riska novērtējumā; 

• subjektam jāspēj pamatot, kā šī informācija tiek izmantota, nevis tikai uzglabāta; 

• pieaug neatbilstības risks gadījumos, kad PLG nav identificēts pēc personas koda vai PLG ir trešo valstu pilsonis. 

Pieredzējušiem likuma subjektiem ieteicams savlaicīgi izvērtēt: 

• vai esošās anketas un IT risinājumi ļauj korekti iegūt un uzglabāt šo informāciju; 

• vai darbiniekiem ir skaidrs, kā valstspiederība ietekmē riska vērtējumu praksē. 

Aizdomīgu darījumu ziņošana: mazākformalitātes, vairāk analīzes

FID prakse un uzraugu sniegtie signāli liecina, ka tiek sagaidīta: 

• kvalitatīvāka aizdomu pamatojuma analīze, 

• skaidra darījumu un klienta uzvedības loģikas izklāsts, 

• konsekvence starp riska novērtējumu, monitoringu un ziņošanu. 

gadā formāla ziņošana bez pietiekama analītiskā pamatojumavar tikt uzskatīta par sistēmas vājumu, nevis drošības pasākumu. 

Ko praktiski ieteicams izdarīt 2026. gada sākumā

NILLTPFN likuma subjektiem ieteicams: 

• kritiski pārskatīt IKS, vērtējot nevis to, vai tā formāli atbilst likuma prasībām, bet vai tā atbilst faktiskajam riskam; 

• aktualizēt PLG identificēšanas un pārbaudes pieeju, īpaši sarežģītās struktūrās; 

• pārvērtēt darbinieku apmācību saturu, koncentrējoties uz lēmumu pamatošanu, nevis normu atkārtošanu; 

• sagatavoties tam, ka uzraudzības fokusā būs procesu kvalitāte, nevis dokumentu apjoms. 

2026.gads NILLTPFNjomā iezīmē kvalitatīvu regulējuma un uzraudzības brieduma posmu. Likuma subjektiem galvenais izaicinājums būs pierādīt, ka sistēma ne tikai eksistē, bet arī darbojas jēgpilni un konsekventi. 

Savlaicīga pieeju precizēšana un riskos balstītas domāšanas nostiprināšana praksē būtiski samazina gan uzraudzības riskus, gan reputācijas risku ilgtermiņā. 

Pieteikt: obligātu apmācību cikls