Klienta riska līmenis mainās: kad un kā jāveic atkārtota klienta izpēte?

Klienta izpēte nav vienreizējs process, kas beidzas brīdī, kad tiek uzsāktas darījuma attiecības. Klienta darbība, īpašnieku struktūra, darījumu raksturs un citi riska faktori laika gaitā var mainīties, tādēļ arī sākotnēji noteiktais klienta riska līmenis nevar tikt uzskatīts par nemainīgu.

Praksē klients, kuram sadarbības sākumā noteikts zems riska līmenis, pēc gada vai diviem var vairs neatbilst sākotnējam riska profilam. Var mainīties klienta patiesais labuma guvējs, darbības valstis, darījumu apjoms, sadarbības partneri vai naudas plūsmas struktūra.

Tādēļ būtiska NILLTPFN iekšējās kontroles sistēmas sastāvdaļa ir ne tikai sākotnējā klienta izpēte, bet arī klienta darījumu un riska profila uzraudzība visā sadarbības laikā.

Vienkārši sakot – nepietiek klientu pārbaudīt tikai sadarbības sākumā. Uzņēmumam jāspēj savlaicīgi pamanīt izmaiņas un izvērtēt, vai nepieciešams aktualizēt klienta izpēti un riska novērtējumu.

Lielākā kļūda – pieņemt, ka sākotnējā klienta izpēte ir pietiekama

Praksē joprojām sastopamas situācijas, kad klienta anketa, riska novērtējums un izpētes dokumenti tiek sagatavoti sadarbības sākumā, bet turpmākajos gados informācija netiek pienācīgi aktualizēta.

Tomēr klienta situācija var būtiski mainīties.

Situācijas, kurām jāpievērš pastiprināta uzmanība:

  • mainās klienta īpašnieki vai patiesais labuma guvējs;
  • būtiski pieaug klienta darījumu apjoms;
  • mainās klienta saimnieciskās darbības veids;
  • klients sāk darboties jaunās valstīs vai jurisdikcijās;
  • darījumos parādās iepriekš neraksturīgi sadarbības partneri;
  • mainās klienta PEP vai sankciju riska faktori;
  • faktiskie darījumi vairs neatbilst sākotnēji deklarētajam sadarbības mērķim.

Šādos gadījumos nepietiek turpināt sadarbību, balstoties uz sākotnēji iegūto informāciju. Nepieciešams izvērtēt, vai klienta riska profils joprojām ir aktuāls.

No periodiskas pārbaudes uz pastāvīgu klienta uzraudzību

Viens no būtiskākajiem klienta izpētes principiem ir uz risku balstīta pieeja.

Tas nozīmē, ka klienta izpētes aktualizēšana nav tikai formāla prasība noteiktā datumā. Uzņēmumam jāspēj reaģēt arī uz būtiskām izmaiņām klienta darbībā.

NILLTPFN likuma subjektam būtu jāspēj:

  • uzraudzīt klienta darījumus un darbības raksturu;
  • salīdzināt faktisko klienta darbību ar sākotnēji iegūto informāciju;
  • identificēt izmaiņas klienta riska faktoros;
  • nepieciešamības gadījumā pieprasīt papildu informāciju un dokumentus;
  • pārskatīt klientam piešķirto riska līmeni;
  • dokumentēt veikto izvērtējumu un pieņemto lēmumu.

Svarīgi ir ne tikai konstatēt, ka informācija ir mainījusies, bet arī izvērtēt, kā šīs izmaiņas ietekmē klienta kopējo riska profilu.

Kad nepieciešams veikt atkārtotu klienta izpēti?

Atkārtotas klienta izpētes nepieciešamību var radīt dažādi apstākļi. Tie var būt saistīti gan ar klienta sniegto informāciju, gan uzņēmuma konstatētajām izmaiņām klienta darbībā.

Pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš situācijām, kad:

  • mainās klienta juridiskā vai īpašnieku struktūra;
  • mainās patiesais labuma guvējs;
  • būtiski palielinās darījumu skaits vai apjoms;
  • klients uzsāk jaunu saimnieciskās darbības veidu;
  • parādās darījumi ar jaunām valstīm vai paaugstināta riska jurisdikcijām;
  • klienta darījumu raksturs neatbilst iepriekš sniegtajai informācijai;
  • rodas šaubas par iepriekš iegūtās informācijas patiesumu vai aktualitāti;
  • mainās klienta vai ar to saistīto personu PEP statuss;
  • tiek identificēti jauni sankciju riska faktori.

Šādas izmaiņas automātiski nenozīmē, ka klients ir iesaistīts aizdomīgās darbībās. Tomēr tās ir signāls, ka iepriekšējais riska novērtējums var vairs neatspoguļot faktisko situāciju.

Kā rīkoties, ja klienta riska profils ir mainījies?

Ja tiek konstatētas būtiskas izmaiņas, vispirms nepieciešams saprast to iemeslu un ietekmi uz sadarbību ar klientu.

Atkarībā no konkrētās situācijas uzņēmumam var būt nepieciešams:

  • aktualizēt klienta anketu un identificējošo informāciju;
  • atkārtoti pārbaudīt īpašnieku struktūru un patieso labuma guvēju;
  • noskaidrot izmaiņu ekonomisko pamatojumu;
  • pieprasīt papildu dokumentus;
  • pārbaudīt klientu un ar to saistītās personas sankciju un PEP sarakstos;
  • izvērtēt klienta darījumu atbilstību deklarētajai saimnieciskajai darbībai;
  • veikt atkārtotu klienta riska novērtējumu;
  • nepieciešamības gadījumā piemērot padziļinātu klienta izpēti.

Piemēram, ja klientam sākotnēji noteikts zems risks, bet sadarbības laikā mainās tā patiesais labuma guvējs, būtiski pieaug apgrozījums un parādās darījumi ar paaugstināta riska jurisdikcijām, uzņēmumam būtu atkārtoti jāizvērtē klienta riska līmenis un jānosaka, vai nepieciešami papildu riska mazināšanas pasākumi.

Kādas pazīmes var liecināt par paaugstinātu risku?

Klienta riska profila izmaiņas ne vienmēr ir acīmredzamas. Dažkārt tās iespējams konstatēt tikai, salīdzinot klienta faktisko darbību ar informāciju, kas iegūta sadarbības sākumā.

Padziļināta uzmanība būtu jāpievērš gadījumiem, kad:

  • klienta darījumu apjoms strauji palielinās bez saprotama ekonomiska pamatojuma;
  • naudas plūsma būtiski atšķiras no sākotnēji prognozētās;
  • klients sāk izmantot vairākus jaunus banku kontus vai maksājumu pakalpojumu sniedzējus;
  • parādās darījumi ar klientam iepriekš neraksturīgām valstīm;
  • klienta paskaidrojumi par darbības izmaiņām ir neskaidri vai pretrunīgi;
  • tiek konstatētas būtiskas izmaiņas īpašnieku vai vadības struktūrā;
  • darījumu partneri vai maksājumu struktūra rada papildu sankciju risku;
  • klienta faktiskā darbība vairs neatbilst sākotnēji deklarētajam sadarbības mērķim.

Šādos gadījumos būtiski ir ne tikai identificēt riska faktoru, bet arī dokumentēt, kā tas ticis izvērtēts un kādēļ pieņemts konkrētais lēmums par turpmāko sadarbību.

Kāpēc klienta riska aktualizēšana ir svarīga arī sankciju jomā?

Klienta riska profils var mainīties ne tikai NILLTPFN, bet arī sankciju riska kontekstā.

Sadarbības sākumā klientam var nebūt konstatēta saistība ar paaugstināta sankciju riska valstīm, personām vai uzņēmumiem, taču laika gaitā var mainīties gan klienta īpašnieki un sadarbības partneri, gan ģeogrāfiskā darbība.

Īpaši rūpīga izvērtēšana nepieciešama situācijās, kad:

  • mainās klienta patiesais labuma guvējs;
  • klients uzsāk sadarbību ar partneriem paaugstināta sankciju riska jurisdikcijās;
  • mainās preču piegādes vai maksājumu ķēdes;
  • darījumos parādās vairāki starpnieki;
  • klienta darbībā tiek identificētas netiešas saiknes ar sankciju riskam pakļautām personām vai teritorijām.

Tādēļ sankciju riska pārbaudei jābūt ne tikai klienta sākotnējās izpētes sastāvdaļai, bet arī turpmākās uzraudzības elementam.

Ko visbiežāk konstatē auditos?

Viena no būtiskākajām problēmām praksē ir situācija, kad uzņēmumam formāli ir noteikta klientu izpētes kārtība, taču klientu lietās ilgstoši saglabājas novecojusi informācija.

Auditos var tikt konstatēts, ka:

  • klienta informācija nav savlaicīgi aktualizēta;
  • riska novērtējums nav pārskatīts pēc būtiskām izmaiņām;
  • nav dokumentēts, kā uzņēmums uzrauga klienta riska profila izmaiņas;
  • klienta faktiskie darījumi nav salīdzināti ar sākotnēji deklarēto darbību;
  • izmaiņas īpašnieku vai PLG struktūrā nav pienācīgi izvērtētas;
  • nav pieprasīta papildu informācija, lai gan parādījušies jauni riska faktori;
  • nav dokumentēts pamatojums, kādēļ klienta riska līmenis ir vai nav mainīts.

Tas nozīmē, ka nepietiek tikai noteikt klientam riska līmeni sadarbības sākumā. Uzņēmumam jāspēj pierādīt, ka klienta risks tiek uzraudzīts un nepieciešamības gadījumā atkārtoti izvērtēts.

Secinājums

Klienta riska novērtējums nav statisks. Tas var mainīties līdz ar klienta darbību, īpašnieku struktūru, darījumu apjomu, ģeogrāfisko darbību, sadarbības partneriem un citiem riska faktoriem.

Tādēļ atkārtota klienta izpēte nav tikai periodiska dokumentu atjaunošana. Tās mērķis ir pārliecināties, ka uzņēmuma rīcībā esošā informācija joprojām atbilst faktiskajai situācijai un sākotnēji noteiktais klienta riska līmenis joprojām ir pamatots.

Svarīgākais ir spēt pierādīt, ka organizācija savlaicīgi identificē izmaiņas, izvērtē to ietekmi uz klienta riska profilu, nepieciešamības gadījumā iegūst papildu informāciju un dokumentē pieņemto lēmumu.

Tieši šāda pieeja ļauj nodrošināt, ka klienta izpēte nav vienreizēja formalitāte, bet gan nepārtraukts un uz risku balstīts process visā sadarbības laikā.

Obligātu apmācību cikls: NILLTPFN un SANKCIJAS 07.09.2026-11.09.2026

Nodarbību ciklā tiks aplūkotas iekšējās kontroles sistēmas (IKS) būtiskākās sastāvdaļas un to piemērošana atbilstoši spēkā esošajām NILLTPFN un Sankciju likuma prasībām.

Dalībniekiem tiks sniegts pārskats par klientu izpētes, risku novērtēšanas, sankciju kontroles un datu apstrādes procesiem, kā arī to organizēšanas pamatprincipiem uzņēmuma darbībā.

Papildu tiks aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar risku pārvaldību praksē, sadarbības partneru kontroli un sankciju riska novērtēšanu. Kā arī tiks analizētas kontrolējošo iestāžu – VID un FID – prasības un pārbaužu pieeja, kā arī biežāk konstatētās nepilnības iekšējās kontroles sistēmās.

Pieteikt: apmācības 07.09.2026

NILLTPFN metodikas, apmācības un risku pārvaldība

NILLTPFN pakalpojumu sniedzējiem ir svarīgi nodrošināt, ka viņu klienti un darījumi ir atbilstoši starptautiskajiem un vietējiem noteikumiem. Mūsu iekšējās kontroles sistēma palīdz uzņēmumiem efektīvi pārvaldīt riskus un nodrošināt atbilstību regulējumam.

Pieteikt: iekšējās kontroles sistēma

Abonēt IKS metodikas, subjektu apmācības: NILLN.LV IKS komplekti
Reģistrēties bez maksas: PARTNERsafe risku pārvaldības platforma

NILLN.LV / PARTNERsafe komanda 07.09.2026

NILLTPFN un Sankcijas – metodikas, apmācības, rīki