Valsts ieņēmumu dienests regulāri veic NILLTPFN likuma subjektu tematiskās pārbaudes, lai pārliecinātos par NILLTPFN prasību ievērošanu. VID publiskotā informācija par 2026. gada sākumā piemērotajām sankcijām ļauj identificēt vairākas būtiskas tendences – lielākā daļa pārkāpumu nav saistīti ar sarežģītām shēmām, bet gan ar elementāru normatīvo prasību neievērošanu.
Analizējot VID lēmumus, redzams, ka visbiežāk konstatētie pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, risku novērtēšanu, darījumu uzraudzību un dokumentācijas nepilnībām.
Viens no visbiežāk konstatētajiem pārkāpumiem tematiskajās pārbaudēs ir nepietiekama klientu izpēte. Daudzos gadījumos uzņēmumi:
Piemēram, vairākos VID lēmumos konstatēts, ka subjekti nav spējuši uzrādīt visus klientu identifikācijas dokumentus vai pierādījumus par klienta izpētes veikšanu.
Šāda situācija praksē nozīmē, ka uzņēmumam formāli var būt procedūras, taču tās netiek faktiski piemērotas.
Otrs biežākais pārkāpums – uzņēmumi nav veikuši vai dokumentējuši NILLTPFN risku novērtējumu.
VID konstatējis gadījumus, kad:
Risku novērtējums ir viens no NILLTPFN prasību izpildes sistēmas pamatelementiem, jo uz tā balstās visa iekšējā kontroles sistēma. Ja risku novērtējuma nav, praktiski nav iespējams pamatot klientu izpētes intensitāti vai darījumu uzraudzību.
VID pārbaudēs bieži konstatēts, ka subjekti neveic klientu darījumu uzraudzību vai to dara tikai formāli.
Konstatētie pārkāpumi ietver:
Dažos gadījumos uzņēmumi arī nav ziņojuši Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgiem darījumiem, lai gan tam bija pamats.
VID sankciju statistikā redzams, ka uzņēmumi bieži nepievērš pietiekamu uzmanību starptautisko un nacionālo sankciju prasībām.
Tipiski pārkāpumi:
Šis pārkāpums ir īpaši būtisks, jo sankciju režīma neievērošana var radīt nopietnas juridiskas sekas.
Vairākos gadījumos VID konstatējis, ka uzņēmumos nav izveidota pilnvērtīga NILLTPFN iekšējās kontroles sistēma (IKS).
Konstatētie trūkumi ietver:
Atsevišķos gadījumos uzņēmumi pat nebija savlaicīgi informējuši VID par savu darbību kā NILLTPFN likuma subjekti.
Īpaši būtisks pārkāpums ir nespēja nodrošināt pārbaudes veikšanu vai pieprasīto dokumentu uzrādīšanu.
VID vairākos gadījumos konstatējis, ka uzņēmumi:
Šādos gadījumos sankcijas var būt būtiski stingrākas – papildus naudas sodam var tikt apturēta uzņēmuma darbība un noteikts liegums veikt izmaiņas komercreģistrā.
VID piemērotie sodi analizētajos gadījumos pārsvarā svārstās no 150 līdz 1500 euro, tomēr būtiskākais risks uzņēmumiem ir reputācijas un darbības ierobežojumu sekas.
Dažos gadījumos papildus naudas sodam tika pieņemti arī lēmumi:
VID sankciju prakse parāda, ka lielākā daļa pārkāpumu nav saistīti ar apzinātu nelikumīgu darbību, bet gan ar nepietiekamu NILLTPFN sistēmas ieviešanu praksē.
Lai mazinātu riskus, uzņēmumiem ieteicams:
Tematisko pārbaužu prakse skaidri parāda, ka lielākais risks uzņēmumiem ir nepietiekami dokumentēta atbilstības sistēma.
NILLTPFN pakalpojumu sniedzējiem ir svarīgi nodrošināt, ka viņu klienti un darījumi ir atbilstoši starptautiskajiem un vietējiem noteikumiem. Mūsu iekšējās kontroles sistēma palīdz uzņēmumiem efektīvi pārvaldīt riskus un nodrošināt atbilstību regulējumam.
Abonēt IKS metodikas, subjektu apmācības: NILLN.LV IKS komplekti
Reģistrēties bez maksas: PARTNERsafe risku pārvaldības platforma
Pēdējo gadu laikā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) un starptautisko sankciju ievērošanas jomā Latvijā ir notikušas būtiskas pārmaiņas. Regulējums kļūst arvien detalizētāks, uzraudzības iestāžu prasības – stingrākas, bet uzņēmumu atbildība par neatbilstību – arvien lielāka. Vienlaikus praksē uzņēmumu iekšējās kontroles sistēmās joprojām tiek konstatētas līdzīgas problēmas.
Ar 2026. gada grozījumiem NILLTPFN likumā un Sankciju likumā pieaug prasības gan iekšējai kontrolei, gan riskos balstītai pieejai. Uzraugošās iestādes — tostarp Valsts ieņēmumu dienests (VID) — tagad vairāk akcentē iekšējās kontroles sistēmas (IKS) efektivitāti darbībā, nevis tikai tās formālu esamību. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem vairs nepietiek tikai ar “ķeksīti”, bet jāspēj pierādīt, ka kontroles mehānismi darbojas reāli un operatīvi, atklājot un novēršot riskus.