Padziļinātā klienta izpēte: kad ar standarta klienta izpēti vairs nepietiek?

Klienta izpēte ir viens no galvenajiem NILLTPFN prasību elementiem, taču ne visi klienti rada vienādu risku. Dažos gadījumos ar standarta klienta identifikāciju un pamatinformācijas iegūšanu nepietiek – nepieciešams veikt padziļinātu klienta izpēti.

Pēdējos gados gan Latvijas uzraugošās iestādes, gan starptautiskie regulatori arvien lielāku uzmanību pievērš tam, vai organizācijas spēj pamatot, kāpēc konkrētam klientam piemērota tieši padziļinātā klienta izpēte. Arvien svarīgāka kļūst ne tikai dokumentu iegūšana, bet arī risku izvērtēšana un pieņemto lēmumu dokumentēšana.

Vienkārši sakot – ja klienta risks ir augstāks, arī klienta izpētei jābūt padziļinātai.

Lielākā kļūda – uzskatīt, ka padziļināta klienta izpēte nepieciešama tikai politiski nozīmīgām personām

Viens no izplatītākajiem maldīgajiem priekšstatiem ir tas, ka padziļinātā klienta izpēte jāveic tikai tad, ja klients ir politiski nozīmīga persona (PNP).

Patiesībā padziļināta klienta izpēte var būt nepieciešama daudz plašākā situāciju lokā.

Tā var būt nepieciešama, ja:

  • klientam ir sarežģīta īpašumtiesību struktūra;
  • uzņēmuma patieso labuma guvēju ir grūti identificēt;
  • darījumos iesaistītas augsta riska valstis;
  • darījumi neatbilst klienta saimnieciskajai darbībai;
  • darījumu apjoms ir neparasti liels;
  • pastāv paaugstināts sankciju risks;
  • publiski pieejamā informācija rada papildu bažas.

Šādos gadījumos standarta klienta izpēte vairs nesniedz pietiekamu pārliecību par klienta risku.

Kas ietilpst padziļinātajā klienta izpētē?

Padziļinātās klienta izpētes apjoms ir atkarīgs no konkrētā riska, tomēr praksē tā parasti ietver vairākus papildu pasākumus.

Organizācija var:

  • iegūt papildu informāciju par klientu;
  • detalizētāk pārbaudīt patieso labuma guvēju;
  • noskaidrot klienta līdzekļu izcelsmi;
  • izvērtēt klienta turības izcelsmi, ja tas ir nepieciešams;
  • analizēt darījuma ekonomisko būtību un mērķi;
  • pārbaudīt publiski pieejamo informāciju;
  • izvērtēt negatīvas publiskās informācijas pieejamību par klientu;
  • veikt papildu sankciju un politiski nozīmīgu personu pārbaudes.

Svarīgi saprast, ka padziļinātā klienta izpēte nav vienāds kontrolsaraksts visiem klientiem. Veicamajiem pasākumiem jābūt samērīgiem ar identificēto risku.

Kādos gadījumos padziļinātā klienta izpēte ir obligāta vai īpaši nepieciešama?

Lai gan katra situācija jāvērtē individuāli, praksē padziļināta klienta izpēte visbiežāk tiek veikta šādos gadījumos:

  • klients ir politiski nozīmīga persona;
  • klients vai patiesais labuma guvējs ir saistīts ar augsta riska jurisdikcijām;
  • uzņēmuma īpašumtiesību struktūra ir sarežģīta vai vairāku līmeņu;
  • darījumos iesaistītas lielas naudas summas;
  • nav iespējams skaidri izprast darījuma mērķi vai ekonomisko būtību;
  • klienta darbības modelis neatbilst deklarētajai uzņēmējdarbībai;
  • pastāv paaugstināts sankciju vai reputācijas risks.

Šādos gadījumos uzņēmumam jāspēj pierādīt, ka tas ir veicis pietiekamus pasākumus, lai izprastu klienta darbību un iespējamos riskus.

Kāpēc padziļinātā klienta izpēte kļūst arvien nozīmīgāka arī sankciju risku pārvaldībā?

Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi ir būtiski palielinājuši sankciju atbilstības nozīmi. Līdz ar to padziļinātā klienta izpēte vairs nav tikai NILLTPFN prasība – tā kļuvusi arī par efektīvu sankciju risku pārvaldības instrumentu.

Padziļināta izpēte palīdz noskaidrot:

  • vai klienta īpašnieki nav saistīti ar sankcionētām personām;
  • vai uzņēmuma struktūrā nav slēpti kontroles mehānismi;
  • vai darījumos nav iesaistīti starpnieki, kas palielina sankciju risku;
  • vai maksājumu ķēde ir saprotama un ekonomiski pamatota.

Jo sarežģītāka klienta struktūra, jo lielāka nozīme ir kvalitatīvai padziļinātai klienta izpētei.

Kādas pazīmes var liecināt par paaugstinātu risku?

Organizācijām īpaša uzmanība jāpievērš gadījumiem, kad:

  • klienta sniegtā informācija ir nepilnīga vai pretrunīga;
  • uzņēmuma īpašnieki bieži mainās;
  • patieso labuma guvēju ir grūti identificēt;
  • uzņēmuma struktūrā iesaistīti trasti, holdinga sabiedrības vai augsta riska jurisdikcijas;
  • klienta darījumi neatbilst viņa saimnieciskajai darbībai;
  • par klientu ir pieejama negatīva publiskā informācija;
  • nav iespējams pārliecinoši noskaidrot klienta līdzekļu izcelsmi.

Šādas pazīmes automātiski nenozīmē, ka klients iesaistīts nelikumīgās darbībās. Tomēr tās norāda, ka nepieciešama padziļināta risku izvērtēšana.

Ko visbiežāk konstatē auditos?

Gan Latvijas uzraugošo iestāžu pārbaudēs, gan starptautiskajos auditos bieži tiek secināts, ka uzņēmumi formāli ir veikuši klienta izpēti, taču nav pietiekami dokumentējuši savu lēmumu pamatojumu.

Biežāk sastopamās nepilnības ir:

  • nav pamatots, kāpēc klientam piemērota vai nav piemērota padziļinātā klienta izpēte;
  • nav dokumentēts riska izvērtējums;
  • nav iegūti papildu pierādījumi par klienta līdzekļu izcelsmi;
  • nav veikta publiski pieejamās informācijas izvērtēšana;
  • nav analizēta darījumu ekonomiskā būtība;
  • trūkst regulāras klienta uzraudzības.

Regulatori arvien biežāk vērtē ne tikai to, vai padziļinātā klienta izpēte ir veikta, bet arī to, vai organizācija spēj pierādīt, ka izvērtējums bijis pamatots un samērīgs ar identificēto risku.

Kā dokumentēt padziļināto klienta izpēti?

Kvalitatīva dokumentēšana ir tikpat svarīga kā pati izpēte.

Klienta lietā ieteicams fiksēt:

  • identificētos riskus;
  • pamatojumu, kāpēc tika veikta padziļinātā klienta izpēte;
  • izmantotos informācijas avotus;
  • iegūtos dokumentus;
  • izdarītos secinājumus;
  • pieņemtos lēmumus;
  • turpmākās klienta uzraudzības pasākumus.

Labi dokumentēta klienta izpēte palīdz ne tikai izpildīt normatīvo aktu prasības, bet arī ievērojami atvieglo komunikāciju ar uzraugošajām iestādēm pārbaužu laikā.

Secinājums

Padziļinātā klienta izpēte nav papildu formalitāte, bet gan uz risku balstītas pieejas būtiska sastāvdaļa. Tā palīdz organizācijām labāk izprast klientu, savlaicīgi identificēt iespējamos NILLTPFN un sankciju riskus un pieņemt pamatotus lēmumus par sadarbības uzsākšanu un turpināšanu.

Jo augstāks ir klienta risks, jo rūpīgākai jābūt klienta izpētei. Taču tikpat svarīgi ir spēt pierādīt, kāpēc konkrētajā situācijā izvēlēta tieši šāda pieeja. Tieši šī spēja – pamatot, dokumentēt un pierādīt – arvien biežāk kļūst par vienu no galvenajiem kritērijiem uzraugošo iestāžu vērtējumā.

Obligātu apmācību cikls: NILLTPFN un SANKCIJAS 07.09.2026-11.09.2026

Nodarbību ciklā tiks aplūkotas iekšējās kontroles sistēmas (IKS) būtiskākās sastāvdaļas un to piemērošana atbilstoši spēkā esošajām NILLTPFN un Sankciju likuma prasībām.

Dalībniekiem tiks sniegts pārskats par klientu izpētes, risku novērtēšanas, sankciju kontroles un datu apstrādes procesiem, kā arī to organizēšanas pamatprincipiem uzņēmuma darbībā.

Papildu tiks aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar risku pārvaldību praksē, sadarbības partneru kontroli un sankciju riska novērtēšanu. Kā arī tiks analizētas kontrolējošo iestāžu – VID un FID – prasības un pārbaužu pieeja, kā arī biežāk konstatētās nepilnības iekšējās kontroles sistēmās.

Pieteikt: apmācības 07.09.2026

NILLTPFN metodikas, apmācības un risku pārvaldība

NILLTPFN pakalpojumu sniedzējiem ir svarīgi nodrošināt, ka viņu klienti un darījumi ir atbilstoši starptautiskajiem un vietējiem noteikumiem. Mūsu iekšējās kontroles sistēma palīdz uzņēmumiem efektīvi pārvaldīt riskus un nodrošināt atbilstību regulējumam.

Pieteikt: iekšējās kontroles sistēma

Abonēt IKS metodikas, subjektu apmācības: NILLN.LV IKS komplekti
Reģistrēties bez maksas: PARTNERsafe risku pārvaldības platforma

NILLN.LV / PARTNERsafe komanda 18.08.2026

NILLTPFN un Sankcijas – metodikas, apmācības, rīki