Klienta līdzekļu izcelsmes pārbaude: kāpēc ar bankas konta izrakstu vien vairs nepietiek?

Klienta līdzekļu izcelsmes (Source of Funds jeb SOF) noskaidrošana pēdējos gados ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem klienta izpētes elementiem. Ja agrāk daudzos gadījumos pietika ar klienta paskaidrojumu vai bankas konta izrakstu, tad šodien uzraugošās iestādes sagaida daudz padziļinātāku pieeju.

Arvien lielāks uzsvars tiek likts nevis uz dokumentu esamību, bet gan uz to, vai uzņēmums patiešām ir izvērtējis, no kurienes klienta līdzekļi ir radušies un vai sniegtā informācija ir ticama.

Vienkārši sakot – nepietiek tikai iegūt dokumentus. Svarīgi ir saprast, vai tie pārliecinoši apliecina līdzekļu izcelsmi un vai uzņēmums spēj pamatot savus secinājumus.

Lielākā kļūda – pieņemt, ka pietiek ar klienta paskaidrojumu

Praksē joprojām sastopami gadījumi, kad klienta lietai tiek pievienots īss paskaidrojums, piemēram, "līdzekļi iegūti no uzņēmējdarbības" vai "uzkrāti ilgākā laika periodā", neveicot papildu pārbaudes.

Tomēr šāda pieeja bieži vien nav pietiekama.

Situācijas, kurām jāpievērš pastiprināta uzmanība:

  • klienta ienākumi neatbilst plānoto darījumu apjomam;
  • darījumos tiek izmantotas lielas skaidras naudas summas;
  • līdzekļi saņemti no ārvalstu jurisdikcijām;
  • naudas plūsma notiek caur vairākiem starpniekiem;
  • klienta sniegtie paskaidrojumi ir vispārīgi vai pretrunīgi.

Šādos gadījumos ar vienkāršu paskaidrojumu nepietiek – nepieciešami papildu pierādījumi.

No dokumentu iegūšanas uz informācijas izvērtēšanu

Viens no būtiskākajiem AML attīstības virzieniem ir pāreja no dokumentu apkopošanas uz to kritisku izvērtēšanu.

Regulatori arvien biežāk sagaida, ka NILLTPFN likuma subjekts:

  • izvērtēs klienta sniegto informāciju;
  • pārbaudīs tās loģisko atbilstību;
  • salīdzinās datus ar neatkarīgiem avotiem;
  • pārliecināsies, ka līdzekļu izcelsme ir saprotama un ekonomiski pamatota.

Tas nozīmē, ka nepietiek vien pievienot dokumentus klienta lietai. Uzņēmumam jāspēj paskaidrot, kādēļ konkrētie dokumenti ir uzskatīti par pietiekamiem.

Kādi dokumenti var apliecināt līdzekļu izcelsmi?

Līdzekļu izcelsmi iespējams pierādīt dažādos veidos – tas ir atkarīgs no konkrētās situācijas.

Biežāk izmantotie dokumenti ir:

  • darba algas izziņas;
  • ienākumu deklarācijas;
  • bankas konta izraksti;
  • nekustamā īpašuma pārdošanas līgumi;
  • uzņēmuma peļņas sadales dokumenti;
  • dividendes apliecinoši dokumenti;
  • mantojuma apliecības;
  • dāvinājuma līgumi;
  • kredītlīgumi;
  • citi dokumenti, kas objektīvi apliecina līdzekļu izcelsmi.

Svarīgi atcerēties, ka nav universāla dokumenta, kas der visās situācijās. Galvenais ir spēt pārliecināties, ka sniegtā informācija ir ticama un savstarpēji saskanīga.

Kāpēc Source of Funds kļūst arvien nozīmīgāks arī sankciju jomā?

Līdzekļu izcelsmes pārbaude vairs nav tikai NILLTPFN prasība.

Arī sankciju riska pārvaldībā kļūst arvien svarīgāk saprast, kā nauda ir nonākusi klienta rīcībā un vai darījumos nav iesaistītas personas vai uzņēmumi, uz kuriem attiecas starptautiskās sankcijas.

Īpaši rūpīga izvērtēšana nepieciešama situācijās, kad:

  • līdzekļi saņemti no augsta riska jurisdikcijām;
  • darījumos iesaistīti vairāki starpnieki;
  • maksājumu ķēde ir sarežģīta;
  • nav iespējams saprast darījuma ekonomisko pamatojumu;
  • darījuma struktūra šķiet mākslīgi sarežģīta.

Šādos gadījumos regulatori sagaida, ka uzņēmums ne tikai identificēs risku, bet arī dokumentēs, kā tas ticis izvērtēts.

Kādas pazīmes var liecināt par paaugstinātu risku?

Padziļināta uzmanība būtu jāpievērš gadījumiem, kad:

  • klienta ienākumi neatbilst darījumu apjomam;
  • līdzekļu izcelsmi ir grūti izsekot;
  • tiek izmantoti vairāki banku konti dažādās valstīs;
  • darījumos iesaistītas augsta riska jurisdikcijas;
  • klienta paskaidrojumi ir neskaidri vai bieži mainās;
  • klientam nav dokumentu, kas apliecina līdzekļu izcelsmi;
  • darījumi neatbilst klienta saimnieciskajai darbībai.

Šādās situācijās nepieciešams veikt padziļinātu klienta izpēti un rūpīgi dokumentēt pieņemtos lēmumus.

Ko visbiežāk konstatē auditos?

Gan Latvijas uzraugošo iestāžu, gan starptautiskā praksē bieži tiek konstatēts, ka uzņēmumi ir savākuši dokumentus, taču nav izvērtējuši to saturu.

Auditos bieži tiek konstatēts, ka:

  • nav dokumentēts, kāpēc konkrētie pierādījumi uzskatīti par pietiekamiem;
  • bankas konta izraksti nav analizēti;
  • klienta paskaidrojumi nav salīdzināti ar citiem informācijas avotiem;
  • nav izvērtēta darījumu ekonomiskā būtība;
  • nav pieprasīta papildu informācija, lai gan pastāvēja paaugstināts risks.

Tas nozīmē, ka organizācija formāli ir izpildījusi prasības, taču faktiski nav pārliecinājusies par klienta līdzekļu izcelsmi.

Secinājums

Klienta līdzekļu izcelsmes pārbaude vairs nav formāla dokumentu apkopošana. Tā ir būtiska klienta izpētes sastāvdaļa, kas palīdz izprast klienta finanšu līdzekļu izcelsmi, savlaicīgi identificēt iespējamos NILLTPFN un sankciju riskus un pieņemt pamatotus lēmumus.

Tādēļ ar bankas konta izrakstu vai klienta paskaidrojumu vien nepietiek. Svarīgākais ir spēt pierādīt, ka organizācija ne tikai ieguva dokumentus, bet arī kritiski izvērtēja to saturu, salīdzināja informāciju ar citiem avotiem un pamatoti secināja, ka klienta līdzekļu izcelsme ir ticama.

Obligātu apmācību cikls: NILLTPFN un SANKCIJAS 07.09.2026-11.09.2026

Nodarbību ciklā tiks aplūkotas iekšējās kontroles sistēmas (IKS) būtiskākās sastāvdaļas un to piemērošana atbilstoši spēkā esošajām NILLTPFN un Sankciju likuma prasībām.

Dalībniekiem tiks sniegts pārskats par klientu izpētes, risku novērtēšanas, sankciju kontroles un datu apstrādes procesiem, kā arī to organizēšanas pamatprincipiem uzņēmuma darbībā.

Papildu tiks aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar risku pārvaldību praksē, sadarbības partneru kontroli un sankciju riska novērtēšanu. Kā arī tiks analizētas kontrolējošo iestāžu – VID un FID – prasības un pārbaužu pieeja, kā arī biežāk konstatētās nepilnības iekšējās kontroles sistēmās.

Pieteikt: apmācības 07.09.2026

NILLTPFN metodikas, apmācības un risku pārvaldība

NILLTPFN pakalpojumu sniedzējiem ir svarīgi nodrošināt, ka viņu klienti un darījumi ir atbilstoši starptautiskajiem un vietējiem noteikumiem. Mūsu iekšējās kontroles sistēma palīdz uzņēmumiem efektīvi pārvaldīt riskus un nodrošināt atbilstību regulējumam.

Pieteikt: iekšējās kontroles sistēma

Abonēt IKS metodikas, subjektu apmācības: NILLN.LV IKS komplekti
Reģistrēties bez maksas: PARTNERsafe risku pārvaldības platforma

NILLN.LV / PARTNERsafe komanda 10.08.2026

NILLTPFN un Sankcijas – metodikas, apmācības, rīki