Daudzus gadus patiesā labuma guvēja (PLG) identificēšana daļai NILLTPFN likuma subjektu bija salīdzinoši vienkāršs process – tika pārbaudīti Uzņēmumu reģistra dati, klienta sniegtā informācija un iegūts apliecinājums par īpašnieku struktūru.
Tomēr pēdējos gados uzraugošo iestāžu un starptautisko organizāciju pieeja ir būtiski mainījusies. Arvien lielāks uzsvars tiek likts nevis uz to, vai PLG ir norādīts dokumentos, bet gan uz to, vai uzņēmums patiešām ir noskaidrojis, kas kontrolē klientu un kā tas ir pamatots.
Vienkārši sakot – formāla datu iegūšana vairs nav pietiekama. Svarīga kļūst datu pārbaude, analīze un spēja pierādīt, kādēļ tieši konkrētā persona ir identificēta kā patiesais labuma guvējs.
Uzņēmumu reģistrs ir viens no svarīgākajiem informācijas avotiem klientu izpētē. Taču tas nav vienīgais avots, uz kuru balstīt secinājumus.
Praksē sastopamas situācijas, kad:
Šādos gadījumos reģistra dati sniedz tikai sākumpunktu, nevis pilnīgu atbildi par to, kurš uzņēmumu faktiski kontrolē.
Viens no būtiskākajiem AML attīstības virzieniem ir pāreja no informācijas apkopošanas uz tās pārbaudi.
Regulatori arvien biežāk sagaida, ka NILLTPFN likuma subjekts:
Tas nozīmē, ka nepietiek ar klienta iesniegtu organizatorisko shēmu vai apliecinājumu. Nepieciešams pārliecināties, ka sniegtā informācija atbilst realitātei.
Patiesā labuma guvēju identificēšana vairs nav tikai NILLTPFN prasība.
Pēdējo gadu sankciju piemērošanas prakse skaidri parādījusi, ka būtiski ir saprast ne tikai klientu, bet arī personas, kas atrodas aiz uzņēmuma struktūras.
Situācijās, kad:
nepareizi identificēts PLG var radīt gan NILL, gan sankciju pārkāpumu riskus. Regulators arvien biežāk vērtē, vai organizācija ir centusies izprast faktiskās kontroles mehānismu, nevis tikai savākusi dokumentus.
Padziļināta uzmanība būtu jāpievērš gadījumiem, kad:
Šādos gadījumos nepieciešams veikt padziļinātu izpēti un dokumentēt secinājumus.
Starptautiskā prakse rāda, ka viena no biežākajām problēmām ir nevis dokumentu trūkums, bet gan nepareizi identificēta kontrole.
Auditos tiek konstatētas situācijas, kad:
Tas nozīmē, ka organizācija formāli ir izpildījusi prasības, taču faktiski nav noskaidrojusi, kurš uzņēmumu kontrolē.
Patiesā labuma guvēja identificēšana vairs nav formāls dokumentu iegūšanas process. Tā kļūst par vienu no svarīgākajiem klienta izpētes elementiem, kas ļauj izprast klienta faktisko kontroli, izvērtēt NILL un sankciju riskus un pieņemt pamatotus lēmumus.
Tādēļ ar Uzņēmumu reģistra izdruku vien nepietiek. Svarīgākais ir spēt pierādīt, ka organizācija ne tikai apkopoja informāciju, bet arī saprata, kas patiesībā stāv aiz klienta.
Nodarbību ciklā tiks aplūkotas iekšējās kontroles sistēmas (IKS) būtiskākās sastāvdaļas un to piemērošana atbilstoši spēkā esošajām NILLTPFN un Sankciju likuma prasībām.
Dalībniekiem tiks sniegts pārskats par klientu izpētes, risku novērtēšanas, sankciju kontroles un datu apstrādes procesiem, kā arī to organizēšanas pamatprincipiem uzņēmuma darbībā.
Papildu tiks aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar risku pārvaldību praksē, sadarbības partneru kontroli un sankciju riska novērtēšanu. Kā arī tiks analizētas kontrolējošo iestāžu – VID un FID – prasības un pārbaužu pieeja, kā arī biežāk konstatētās nepilnības iekšējās kontroles sistēmās.
NILLTPFN pakalpojumu sniedzējiem ir svarīgi nodrošināt, ka viņu klienti un darījumi ir atbilstoši starptautiskajiem un vietējiem noteikumiem. Mūsu iekšējās kontroles sistēma palīdz uzņēmumiem efektīvi pārvaldīt riskus un nodrošināt atbilstību regulējumam.
Abonēt IKS metodikas, subjektu apmācības: NILLN.LV IKS komplekti
Reģistrēties bez maksas: PARTNERsafe risku pārvaldības platforma
NILLTPFN prasību ievērošanā uzņēmumi bieži lielāko uzmanību pievērš pirmajai pārbaudei. Tomēr praksē būtiskākie riski nereti rodas nevis brīdī, kad tiek konstatēts pārkāpums, bet gan pēc tam — kad uzņēmumam ir bijusi iespēja novērst nepilnības, bet tās turpina atkārtoties. Uzraugošo iestāžu pieeja kļūst arvien vairāk balstīta uz uzņēmuma spēju mācīties no iepriekš konstatētajiem trūkumiem un pilnveidot savu iekšējās kontroles sistēmu. Tāpēc atkārtoti pārkāpumi bieži tiek vērtēti daudz stingrāk nekā sākotnējās nepilnības.
Noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā joprojām ir viena no būtiskākajām riska jomām finanšu izlūkošanā. Vienlaikus Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) prakse rāda — ziņošanas kvalitāte pakāpeniski uzlabojas, bet NILLTPFN likuma subjekti arvien precīzāk identificē patiesi aizdomīgus darījumus.