Sadarbības partnera risks nav tikai reputācijas jautājums — tas var radīt tiešus NILLTPFN un sankciju pārkāpuma riskus jūsu organizācijai.
NILLTPFN likuma subjekti ir atbildīgi ne tikai par savu darbību, bet arī par to, ar kādiem partneriem tie sadarbojas. Nepietiekama sadarbības partneru pārbaude var kļūt par pamatu regulatīvām sankcijām un reputācijas zaudēšanai.
Sadarbības partnera risks rodas, kad organizācija iesaistās darījumu attiecībās ar uzņēmumu vai personu, kuras darbība, īpašumtiesību struktūra vai saistības var radīt NILL, terorisma finansēšanas vai sankciju pārkāpuma riskus.
Šis risks attiecas uz plašu partneru loku: pakalpojumu sniedzējiem, apakšuzņēmējiem, aģentiem, starpniekiem un jebkuru citu pusi, ar kuru organizācija uztur regulāras darījumu attiecības.
Bieži pieļauta kļūda: sadarbības partneri tiek uzskatīti par "uzticamiem pēc noklusējuma", jo attiecības ir ilgstošas. Tomēr partnera risks var mainīties — īpašnieki, darbības ģeogrāfija vai saistības ar sankcijām pakļautām personām var mainīties bez iepriekšēja brīdinājuma.
Ne visi sadarbības partneri rada vienādu risku. Tomēr ir situācijas, kad padziļināta pārbaude ir obligāta.
Paaugstināta riska pazīmes: partneris reģistrēts vai darbojas valstī, kas iekļauta FATF vai ES uzraudzības sarakstos; nav iespējams skaidri noskaidrot, kurš ir patiesais labuma guvējs; partneris vai tā īpašnieki ir politiski eksponētas personas (PEP) vai ar tām saistīti; nesen notikušas straujas izmaiņas īpašumtiesību struktūrā bez skaidra pamatojuma; partneris atsakās iesniegt pieprasītos dokumentus vai atbildes ir izvairīgas.
Sadarbības partneru pārbaude nav vienreizējs akts — tā ir strukturēts process, kas aptver vairākus avotus un dimensijas.
No publiskajiem avotiem ieteicams pārbaudīt Uzņēmumu reģistra datus, starptautiskos sankciju sarakstus (OFAC, ES, ANO), FATF un ES uzraudzības sarakstus, publiski pieejamo preses informāciju, kā arī tiesas un maksātnespējas datus.
No paša partnera ieteicams pieprasīt PLG apliecinājumu, reģistrācijas dokumentus, darbības aprakstu un, augsta riska gadījumos, licences un finanšu pārskatus.
Efektīva sadarbības partneru pārbaude balstās uz skaidru iekšējo procedūru, kas nosaka, kurš veic pārbaudi, kādā apjomā un kā rezultāti tiek dokumentēti.
Pirmais solis ir sākotnējā klasifikācija: pirms pārbaudes uzsākšanas nosaki partnera riska kategoriju — zems, vidējs vai augsts — atbilstoši darbības veidam, ģeogrāfijai un attiecību raksturam. Otrkārt, jāiegūst nepieciešamie dokumenti un dati atbilstoši riska kategorijai — augsta riska partneri prasa plašāku informācijas kopumu. Treškārt, iegūtā informācija jāsalīdzina ar neatkarīgiem avotiem: reģistriem, sankciju sarakstiem un publiski pieejamiem datiem. Ceturtkārt, jāfiksē ne tikai pārbaudes rezultāti, bet arī pieņemtais lēmums un tā pamatojums — ja risks ir pieņemams, jānorāda, kāpēc. Visbeidzot, jānosaka regulāras pārskatīšanas cikls atbilstoši riska līmenim: augsta riska partneri — biežāk, zema riska — retāk, bet obligāti.
Sadarbības partneru pārbaude nav papildu birokrātija — tā ir aizsardzība gan organizācijai, gan tās klientiem. Regulatori arvien biežāk vērtē, vai organizācija ir apzinājusi, ar kādiem partneriem tā sadarbojas un kādi riski ar to saistīti. Spēja to pierādīt ir tikpat svarīga kā pati pārbaude.
Nodarbību ciklā tiks aplūkotas iekšējās kontroles sistēmas (IKS) būtiskākās sastāvdaļas un to piemērošana atbilstoši spēkā esošajām NILLTPFN un Sankciju likuma prasībām.
Dalībniekiem tiks sniegts pārskats par klientu izpētes, risku novērtēšanas, sankciju kontroles un datu apstrādes procesiem, kā arī to organizēšanas pamatprincipiem uzņēmuma darbībā.
Papildu tiks aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar risku pārvaldību praksē, sadarbības partneru kontroli un sankciju riska novērtēšanu. Kā arī tiks analizētas kontrolējošo iestāžu – VID un FID – prasības un pārbaužu pieeja, kā arī biežāk konstatētās nepilnības iekšējās kontroles sistēmās.
NILLTPFN pakalpojumu sniedzējiem ir svarīgi nodrošināt, ka viņu klienti un darījumi ir atbilstoši starptautiskajiem un vietējiem noteikumiem. Mūsu iekšējās kontroles sistēma palīdz uzņēmumiem efektīvi pārvaldīt riskus un nodrošināt atbilstību regulējumam.
Abonēt IKS metodikas, subjektu apmācības: NILLN.LV IKS komplekti
Reģistrēties bez maksas: PARTNERsafe risku pārvaldības platforma
Daudzus gadus patiesā labuma guvēja (PLG) identificēšana daļai NILLTPFN likuma subjektu bija salīdzinoši vienkāršs process – tika pārbaudīti Uzņēmumu reģistra dati, klienta sniegtā informācija un iegūts apliecinājums par īpašnieku struktūru.
Tomēr pēdējos gados uzraugošo iestāžu un starptautisko organizāciju pieeja ir būtiski mainījusies. Arvien lielāks uzsvars tiek likts nevis uz to, vai PLG ir norādīts dokumentos, bet gan uz to, vai uzņēmums patiešām ir noskaidrojis, kas kontrolē klientu un kā tas ir pamatots.
NILLTPFN prasību ievērošanā uzņēmumi bieži lielāko uzmanību pievērš pirmajai pārbaudei. Tomēr praksē būtiskākie riski nereti rodas nevis brīdī, kad tiek konstatēts pārkāpums, bet gan pēc tam — kad uzņēmumam ir bijusi iespēja novērst nepilnības, bet tās turpina atkārtoties. Uzraugošo iestāžu pieeja kļūst arvien vairāk balstīta uz uzņēmuma spēju mācīties no iepriekš konstatētajiem trūkumiem un pilnveidot savu iekšējās kontroles sistēmu. Tāpēc atkārtoti pārkāpumi bieži tiek vērtēti daudz stingrāk nekā sākotnējās nepilnības.