Sadarboties vai nesadarboties – tāds ir jautājums

Sākoties karam Ukrainā, pret Krieviju un Baltkrieviju tika noteiktas plašas sankcijas. Vairums lielo uzņēmumu atstājuši šos tirgus. Bet ko darīt tiem uzņēmumiem, kuru piegādes ķēdes vai citi biznesa procesi ir nesaraujami saistīti ar šīm valstīm? Aizgūstot pazīstamu V. Šekspīra frāzi, varētu teikt: sadarboties vai nesadarboties? Tāds ir jautājums.

Vispirms jāsaprot bāze

Sankcijas iedalāmas divos pamata veidos: (i) tādas, kas ir noteiktas pret konkrētiem cilvēkiem, organizācijām un ar tām saistītajiem subjektiem, kā arī (ii) tādas, kas ir noteiktas attiecībā uz konkrētas preces vai pakalpojuma civiltiesisko apriti (to eksportu vai importu). Līdz ar to sankcijas nav un nevar būt noteiktas pret visiem attiecīgajā valstī dzīvojošiem cilvēkiem vai reģistrētām organizācijām. Tas būtu gan nesamērīgi, gan netaisnīgi. Apstāklis, ka pret attiecīgo valsti ir noteiktas plašas sankcijas, ir riska faktors – iemesls padziļinātāk un uzmanīgāk izpētīt savu sadarbības partneru klāstu, lai pārliecinātos, ka neviens no tiem tiešām nav sankcionēts. Absolūts aizliegums sadarboties ar uzņēmumiem, kas reģistrēti Krievijā vai Baltkrievijā, un pret kuriem nav noteiktas sankcijas, nepastāv.

Kāpēc uzņēmumi pārtrauc sadarbību – nesaprot bāzi?

Noteikti vismaz sākotnējā posmā bija arī gadījumi, kad uzņēmumi, līdz galam neapzinoties notiekošos procesus, pārtrauc jebkādas darījuma attiecības ar šīm bīstamajām jurisdikcijām. Tātad rīkojas pēc principa, ka labākā riska pārvaldīšanas stratēģija ir darbības pārtrūkšana. Tomēr pamatā šie lēmumi ir pārdomāti un pamatojami ar racionāliem apsvērumiem.

Šie apsvērumi ir lielā mērā saistīti ar reputācijas jēdzienu:

• Jo lielāka ir organizācija, jo lielāks ir arī tās risks nepamanīt kādu sankcionēto sadarbības partneri, kas var izraisīt tālejošas sekas
• Jo lielāks ir uzņēmums, jo vairāk tam jārūpējas par savu tēlu jeb reputāciju. Lieli starptautiski uzņēmumi uztver palikšanu Krievijas un Baltkrievijas tirgos kā triecienu to reputācijai citu partneru acīs. Līdz ar to tiek pieņemti lēmumi pamest attiecīgos tirgus un turpināt savu darbību citās jurisdikcijās.

Līdzīgi 2022. gadā rīkojās arī vairums Latvijas kredītiestāžu. Bankas cita pēc citas pārtrauca maksājumu veikšanu uz un no attiecīgajām jurisdikcijām. Attiecībā uz bankām gan jāpiemin, ka tām saskaņā ar NILL TPFN likuma prasībām arī jāveic risku novērtējums un jāpārvalda riski. Ņemot vērā ārkārtīgi lielu risku, apšaubāmi, vai bankas praktiski varēja pieņemt citu lēmumu un turpināt kaut kādā mērā sadarboties ar šīm valstīm.

Kā tas ietekmē pārējos uzņēmumus?

Jāņem vērā, ka tagad, pirmkārt, sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju pati par sevi (neatkarīgi no tā, vai persona ir pakļauta sankcijām) tiek uzskatīta par toksisku un, otrkārt, tā ir apgrūtināta (gandrīz neiespējama) maksājumu veikšanas ziņā. Ņemot vērā, būtībā ka Latvijas bankas vairs nesadarbojas ne ar Krievijas, ne ar Baltkrievijas bankām, tad maksājumu saņemšanas vai nosūtīšana caur Latvijas bankām tieši uz/no šīm jurisdikcijām nav iespējama. Faktiski tas izraisa nepieciešamību (i) Latvijas uzņēmumiem atvērt kontus citās maksājuma iestādēs, kas nav bankas vai (ii) slēgt attiecīgos darījumus nevis ar Krievijā reģistrētiem uzņēmumiem, bet gan ar to sadarbības partneriem citās valstīs (parasti NVS valstis).

Jāsaprot, ka tas rada papildus apdraudējumu gan Latvijas uzņēmumiem, gan arī Latvijas finanšu sistēmai. Proti, bankām konstatējot šādu sadarbību, tiek veikti pastiprināti atbilstības kontroles pasākumi pret Latvijas uzņēmumiem. Tas rezultējas maksājumu apturēšanā un paskaidrojumu pieprasīšanā. Līdz ar to uzņēmumu darbība tiek kavēta, apgrozāmie līdzekļi ilgāk nenonāk līdz pakalpojuma sniedzējam, kā arī tiek tērēti resursi paskaidrojumu sagatavošanai. Protams, ka sadarbība nevis ar saviem partneriem tieši, bet caur starpniekiem arī rada papildus risku. Proti – papildu personas, kuras jāpārbauda, papildu līgumi, saziņa, kā arī banku neizpratne par šīs sadarbības ekonomisko pamatotību u. tml.

Tādējādi juristi bieži vien iesaka saviem klientiem vismaz uz sankciju spēkā esamības laiku nevis tikai ierobežot sadarbību ar minētajām valstīm, bet gan vispār to pārtraukt. Neatkarīgi no tā, vai sadarbības partneris ir pakļauts sankcijām. Gala lēmums jāpieņem katra uzņēmuma vadībai. Tomēr, pieņemot lēmumu, noteikti jāizvērtē, vai ir iespējams efektīvi pārvaldīt radītos riskus, un vai sadarbības turpināšana nerada pārmērīgi lielas faktiskās neērtības.