Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir viena no lielākajām Latvijas tiešās pārvaldes iestādēm un arī lielākā NILL TPFN likuma uzraudzības un kontroles institūcija pēc uzraugāmo subjektu skaita. VID ir izstrādāta noteikta metodoloģija, un ir uzkrājusies ievērojama prakse, kas ļauj izdarīt secinājumus par pārbaudēs biežāk konstatētiem trūkumiem un subjektu pieļautajām kļūdām.
Tehniski VID pārbaude var notikt pie subjekta vai arī VID telpās. Otrajā no minētajiem gadījumiem subjekta pārstāvis ierodas uz VID, ņemot līdzi nepieciešamos dokumentus un sniedz atbildes uz amatpersonu jautājumiem. Praktiķi norāda, ka šādas iespējas izmantošana varētu būt saudzējošākā biznesam – netiks izjaukta darba atmosfēra birojā, netiks traucēti kolēģi, kā arī par NILL TPFN atbildīgā persona varēs koncentrēties vienīgi uz pārbaudes priekšmetu.[1]
Turpmāk pieskarsimies arī VID prasībām pēc būtības jeb tādiem aspektiem, kurus VID kontrolē un novērtē uz atbilstību normatīvo aktu prasībām. Jāņem vērā, ka šie jautājumi nav negrozāmi un var mainīties notiekošo procesu ietekmē.
Vispirms VID pārliecinās par to, vai subjekts ir iesniedzis iestādei paziņojumu par darbības veidu kā NILL TPFN likuma subjekts. Tāpat tiek noskaidrots, vai subjektam ir iecelta par NILL TPFN likuma izpildi atbildīgā persona. Praksē liela nozīme ir arī tam, kas un kādā procedūrā tiek iecelts par atbildīgo personu. Jāņem vērā, ka visdrošākais pārbaudes veids ir pieprasīt uzziņu par attiecīgās personas nesodāmību atbilstoši likumā noteiktajam.
Tāpat VID no šī gada 1. jūlija pievērsīs īpašu uzmanību tam, vai attiecīgajā nozarē strādājoši subjekti būs saņēmuši ārpakalpojuma grāmatvedības licenci. Gadījumā, ja VID konstatēs ārpakalpojuma grāmatvežu darbību bez licences, tas var rezultēties ar ievērojamiem sodiem un saimnieciskās darbības apturēšanu.[2]
NILL TPFN likumā ir noteikts subjekta pienākums atbilstoši savam darbības veidam un apmēram veikt un dokumentēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu. Tas tiek darīts ar mērķi, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai un klientiem piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus. Tālāk uz veiktā novērtējuma pamata tiek izstrādātā iekšējās kontroles sistēma (IKS).
Tas noved pie IKS trūkumiem, nepilnīgas izpratnes par nozarei vai subjektam piemītošies riskiem un neefektīviem riskos balstītiem kontroles pasākumiem uzņēmumā. Regulatīvās sekas kontroles gadījumā šim būs tādas, ka VID konstatēs NILL TPFN likuma pienākumu neizpildi.
Atgādinām, ka saskaņā ar NILL TPFN likuma 6. pantu likuma subjektiem ir pienākums ne tikai novērtēt attiecīgos riskus, bet arī izdarīt attiecīgos secinājumus par to esamību un raksturojumu, kas izriet no iepriekš veikta novērtējuma – noteikt riskus. Tātad ar novērtēšanu vien nepietiek.
VID pārbaudes gaitā, uzrādot IKS, subjektam ir jāapzinās, ka nepieciešams iesniegt visus dokumentus, kas nosaka attiecīgā normatīvā regulējuma prasību ievērošanu uzņēmumā. Šajos dokumentos ir jābūt pienācīgi aprakstītiem vismaz NILL TPFN likuma 7. panta pirmajā daļā noteiktie elementiem.
Tāpat uzmanība tiek pievērsta tam, vai IKS dokumenti ir aktuāli, un kad tie pēdējo reizi tika aktualizēti. Šajā ziņā tiek vērtēta dokumentu atbilstība izmaiņām normatīvajos aktos un faktiskiem apstākļiem, kas iedarbojas uz attiecīgo subjektu.
Atgriežoties pie atbildīgās personas atbilstības izvērtējuma, jāpatur prātā, ka par to IKS dokumentos ir jābūt konkrētam, konsekventam un likuma prasībām atbilstošam aprakstam. Šie noteiktumi ir attiecināmi arī uz subjekta augstāko vadību.
Atsevišķi tiek izvērtēts, kādā veidā (un vai vispār) attiecīgais subjekts ir izvērtējis sankciju risku un noteicis pasākumus sankciju kontrolei, kā arī šo pasākumu faktisko īstenošanu: pirmkārt, attiecībā uz sankciju riska izvērtējumu attiecināma tāda pati formula, kā uz NILL TPF risku; otrkārt, uz šī novērtējuma pamata jānosaka kopējais sankciju risks; treškārt, subjektam jāietver savā IKS noteikumi par sankciju pārbaudi (sankciju riska pārvaldīšanas IKS); ceturtkārt, pārbaudāms, vai subjekts reāli veic šajā IKS noteiktos pienākumus.
Praksē vērojams, ka subjekti ir pieraduši pie domas, ka IKS ir nepieciešamais dokuments, kam ir jābūt. Vairumā gadījumu IKS dokumenti arī ir, turklāt to saturs arī atbilst likuma prasībām. Tomēr subjektiem vēl nav pilnā mērā nostabilizējusies izpratne par NILL TPFN + S regulējumu kopumā. Proti, bieži tiek piemirsts, kādēļ tas vispār ir nepieciešams, un tādēļ arī netiek ievērotas šajā rakstā minētās normatīvo aktu prasības, kas rezultējas ar pārkāpumu konstatēšanu.
[1] Šāds viedoklis izskanēja konferencē “Ekspertu pēcpusdiena NILL TPFN (AML) un Sankciju aktualitāšu kopsavilkums”. Pieejams: https://www.bkgrupa.lv/pakalpojumi/ekspertu-pecpusdiena-nill-tpfn-aml-un-sankciju-aktualitasu-kopsavilkums/ [Aplūkots: 20.03.2023.]
[2] Hodosevičs T. Grāmatvežu (ne)licencēšanas sekas. Pieejams: https://nilln.lv/lv/blogs/gramatvezu-nelicencesanas-sekas/ [Aplūkots: 20.03.2023.]
[3] 24.02.2023. konferences vērtīgas atziņas. Pieejams: https://nilln.lv/lv/blogs/24-02-2023-konferences-vertigas-atzias/ [Aplūkos: 20.03.2023.]
Tuvojoties grāmatvežu tālākās darbības Rubikonai – grāmatvežu licencēšanas termiņš ir noteikts līdz 2023. gada 1. jūlijam.
Darījumu uzraudzības mērķis ir identificēt klienta aizdomīgos darījumus ar turpmāku pienākumu ziņot par tiem atbildīgajām institūcijām.