Tuvojoties grāmatvežu tālākās darbības Rubikonai – grāmatvežu licencēšanas termiņš ir noteikts līdz 2023. gada 1. jūlijam –, profesionālajā vidē ir vērojamas visai nelāga tendences, kas liecina par daļas šo pakalpojumu sniedzēju mēģinājumiem apiet licencēšanas pienākumu. Kādas darbības rada paaugstinātu risku un kas par to būs, aplūkosim rakstā.

No 2021. gada 1. jūlija Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsācis licenču izsniegšanu grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem. Normatīvi ir nostiprināts pārejas periods (līdz 2023. gada 1. jūlijam), kura ietvaros, visiem ārpakalpojuma grāmatvežiem ir pienākums saņemt licences. Svarīgi, ka laika posms starp 2021. un 2023. gada 1. jūliju nav vis tāds laiks, kad grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji var izvēlēties, vai tie grib strādāt ar vai bez licences, bet gan no juridiskiem apsvērumiem izrietošs likumdevēja pienākuma atspoguļojums. Proti, uzliekot jaunus pienākumus, personām ir jānodrošina iespēja sagatavoties attiecīgajām pārmaiņām.

Šis 2 gadu termiņš bija domāts tam, lai grāmatveži paspētu sakārtot dokumentus, iesniegt tos VID, kā arī sagaidīt attiecīgā lēmuma pieņemšanu vai nepieciešamības gadījumā kaut ko labot vai precizēt.

Šāda pieeja ir pilnīgi saprotama, jo gan privātpersonām ir nepieciešams laiks, lai sagatavotos, gan arī VID kapacitāte ir ierobežota. Saskaņā ar 2021. gada datiem uz to brīdi Latvijā bija reģistrēti vairāk par 6 000 grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju.[1] Acīmredzams, ka šādu skaitu pieteikuma izskatīšanai un lēmumu pieņemšanai ir nepieciešams ievērojams administratīvais resurss, un to nav iespējams izdarīt ne dienas, ne arī nedēļas laikā.

Tomēr praktiķu novērojumi rāda, ka, pirmkārt, šī termiņa mērķis tiek pārprasts, un, otrkārt, profesionāļu vidū pastāv rezervēta attieksme pret licencēšanos. To apliecina apstāklis 2023. gada februārī reģistrēto grāmatvedības pakalpojumu skaits bija aptuveni 5 400 (nepilnu divu gadu laikā sarucis aptuveni par 10%). Tai pat laikā licences no minētajiem bija saņēmuši vien nedaudz virs 1 000 pakalpojumu sniedzēju.[2]

VID īpaši uzsver, ka laika paliek aizvien mazāk, un, iesniedzot dokumentus pēdējā brīdī, jau var būt par vēlu, un darbība, iespējams, būs uz laiku jāaptur. Tāpat atsevišķi tiek norādīts, ka, visticamāk, noteiktais termiņš netiks pagarināts. Līdz ar to pamatoti būtu secināts, ka, jo ātrāk pārējie pakalpojumu sniedzēji pieteiksies licencei, jo lielāka ir viņu izredzes sakārtot visu nepieciešamo līdz noteiktajam termiņam.

Tiem grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējiem, kuri sniegs pakalpojumu bez licences jau no šī gada 2. jūlija VID varēs piemērot sankcijas saskaņā ar NILL TPFN likuma 78. panta pirmo daļu, piemēram, apturot uzņēmuma darbību vai piemērojot soda naudu līdz pat 1 000 000 euro.[3]

VID NILL TPFN pārvaldes direktore Agnese Rudzīte norādīja: “Ja VID konstatēs, ka uzņēmums turpina sniegt grāmatvedības pakalpojumu, tad tiks apturēta tā darbība. Uzņēmums saņems informāciju no VID, ka darbība ir apturēta, un atjaunot varēs tikai pēc licences saņemšanas.”[4] Šajā sakarā būtiski norādīt, ka tas attieksies gan uz personām, kas attiecīgajā brīdī vēl nebūs pieteikušās licences saņemšanai, gan arī uz tiem, kas paspēs iesniegt pieteikumu, bet licence tiem vēl nebūs piešķirta.

Atbildot uz jautājumu, pēc kādām pazīmēm VID konstatēs darbības turpināšanu, jānorāda, ka VID ir pieejams ārkārtīgi plašs informācijas avotu klāsts, kas nebūt nav ierobežots ar formāliem reģistriem un to ierakstiem vien. Vairāki speciālisti iepriekš jau pauduši savu nostāju, piemēram “[s]ertificētā nodokļu konsultante Baiba Grandāne aicināja grāmatvežus neizmantot nekādas “viltības”, kas ļautu tiem izvairīties no pienākuma saņemt licenci Valsts ieņēmumu dienestā.”[5]

Kā jau minēts iepriekš, grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju skaits pēdējos gados ir samazinājies. Grūti novērtēt, cik lielā mērā tas ir saistīts ar dabiskajām tirgus situācijas izmaiņām. Tomēr ir manīti arī tādi gadījumi, kad ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzēji, termiņam tuvojoties, maina savu deklarēto darbības jomu. Šajā sakarā svarīgi, ka “[p]rakse rāda, ka VID uzmanīgi seko līdzi aizdomīgajām norādītā darbības veida izmaiņām, kā arī iegūst un izvērtē informāciju par faktiski sniedzamiem pakalpojumiem.”[6]

Par iepriecinošu var uzskatīt apstākli, ka līdz noteiktajam termiņam vēl joprojām ir palicis zināms laiks. Trīsarpus mēnešu laikā ir iespējams apkopot informāciju un sagatavot nepieciešamos dokumentus. VID noteikti apzinās, ka tagad ir pēdējais laiks esošo grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju licenču saņemšanai. Līdz ar to paredzams, ka pieteikumu izskatīšanai dienests veltīs īpašu uzmanību.

Atgādinām, ka Iesniegumu un dokumentus licences saņemšanai var iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Vairāk informācijas var atrast VID mājaslapā: https://www.vid.gov.lv/lv/pakalpojumi/licence-arpakalpojuma-gramatveziem

 

[1] LV Portāls. VID aicina ārpakalpojuma grāmatvežus saņemt licences. 24.11.2021. Pieejams: https://lvportals.lv/skaidrojumi/334998-vid-aicina-arpakalpojuma-gramatvezus-sanemt-licences-2021 [Aplūkots 11.03.2023.]

[2] Bilance. Zariņa V. Grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēju licencēšana. 15.02.2023. Pieejams: https://www.plz.lv/gramatvedibas-arpakalpojuma-sniedzeju-licencesana/ [Aplūkots 11.03.2023.]

[3] Sk. NILL TPFN likuma 78. panta pirmo prim divi daļu, kura noteic: “Ja normatīvajos aktos ir noteikts, ka saimnieciskās vai profesionālās darbības veikšanai nepieciešams saņemt speciālo atļauju, piemēram, licenci, vai reģistrēties reģistrā, bet likuma subjekts nav to izdarījis un normatīvajos aktos nav paredzēta administratīvā atbildība par šā pienākuma neizpildi, uzraudzības un kontroles institūcija ir tiesīga piemērot likuma subjektam šā panta pirmajā daļā noteiktās sankcijas.”

[4] Bilance. Zariņa V. Grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēju licencēšana.

[5] NILLN.LV Blogs. 24.02.2023. konferences vērtīgas atziņas. 25.02.2023. Pieejams: https://nilln.lv/lv/blogs/24-02-2023-konferences-vertigas-atzias/ [Aplūkots 11.03.2023.]

[6] Turpat.

Tomass Hodosevičs 15.03.2023

Iekšējās kontroles sistēma un sankciju uzraudzība