Vai fiziskai personai var būt PLG?

Bieži vien par NILL TPFN likumā prasību izpildi atbildīgie vaicā: vai pienākums pārbaudīt klientu PLG attiecas arī uz klientiem – fiziskajām personai un vai tām maz var būt PLG? Apskatīsim šo tematu, atbildot uz vairākiem savstarpēji saistītiem jautājumiem.

Kādēļ šis jautājums ir aktuāls?

NILL TPFN likumā ir noteikts subjektu pienākums pārbaudīt klientu PLG. Mulsinošs šajā, šķietami vienkāršajā, prasībā ir tas, ka likumā nav ietverta norāde, par šī pienākuma neattiecināšanu uz klientiem – fiziskajām personām. Līdz ar to, ja reiz nav attiecīgās atrunas, šo noteikumu var saprast tā, ka tas attiecas uz visiem klientiem, tostarp arī uz klientiem – fiziskām personām. 

Vai minētā pieeja ir pareiza?

Vispārīgi NILL TPFN likuma izpratnei PLG ir cilvēks, kas kontrolē vai ir klienta – juridiskās personas vai juridiska veidojuma – īpašnieks. Tātad fiziskajām personām nevar būt PLG. Tas izriet no likumā ietvertās definīcijas. Tādējādi NILL TPFN likuma sistēmā PLG pārbaudes prasība neattiecas uz klientiem – fiziskajām personām. Formāli raugoties, klienta – fiziskās personas PLG nav jāpārbauda, kas arī nemaz nav iespējams.

Varbūt tomēr kādi līdzīgi pasākumi?

Pastāv tādas attiecību formas, kas, neizveidojot juridisko personu, var rezultēties ar to, ka aiz vienas fiziskās personas darījumiem patiesībā slēpjas citas fiziskās personas mantiskās intereses. Piemēram, attiecības, kas izriet no t.s. trasta. Šādu darījumu apkalpošana no NILL TPFN likuma viedokļa ir nevēlama, līdz ar to subjektiem jāņem vērā arī šāda riska iespējamība.

Ko darīt subjektam?

Ieteicams veikt darbības, lai pārliecinātos, ka aiz klienta neslēpjas citas personas. Visbiežāk minēto modeļu attiecības netiek reģistrētas, un nav kādā citā veidā publiski pamanāmas. Tādējādi galvenais pārliecināšanās līdzeklis ir komunikācija ar pašu klientu. Klienta izpētes anketā vai iekļaut jautājumus, kas palīdz pārliecināties, ka klients nerīkojas citas personas labā vai interesēs. Klients var sniegt arī attiecīgo apliecinājumu.