Bieži vien uzņēmumi ar vēlēšanos piepelnīties, aizdod naudu citām sabiedrībām. Klasiskajā gadījumā šādai darbībai ir NILLTPFN subjekta pazīmes. Bet kas notiks, ja aizņēmuma līguma vietā tiks noslēgts investīciju līgums? Kādas ir galvenās atšķirības no aizdevuma līguma? Kā uz to skatīsies kontrolējošās iestādes?
Investīciju līgums paredz investīcijas ieguldījumu pret uzņēmuma kapitāla daļām. Atšķirībā no aizdevuma līguma, investīciju līgums parasti neparedz obligātu naudas atdošanu ar procentiem vai bez, bet gan potenciālu peļņu no investīcijām – dividendes, kapitāla pieaugumu. Investors uzņemas augstāku risku, jo viņa ieguldījumu atgūšana un peļņas gūšana ir atkarīga no uzņēmuma veiktspējas un finanšu rezultātiem. Ja uzņēmums nedarbojas veiksmīgi, investors var zaudēt visu savu ieguldījumu, atšķirībā no aizdevēja, jo aizņēmējam ir pienākums atdot aizdevumu, un aizdevējs var izmantot līguma nosacījumus, lai atgūtu naudu, piemēram, tiesiskos līdzekļus vai ķīlas.
Investīcijas līguma pamats neatbilst NILLTPFN likuma objekta prasībām. Līdz ar to uz viņu neattiecas šī likuma kontroles prasības. Protams, ne vienmēr šī līguma forma var būt pieņemama. Bet vairumā gadījumos gan. Piemēram, mātes uzņēmums var investēt meitas uzņēmumā, vai uzņēmuma dalībnieki var palielināt pamatkapitālu, investējot uzņēmumā papildus līdzekļus u.c.
IKS metodikas, subjektu apmācības: NILLN.LV komplekti
Reģistrēties bez maksas: PARTNERsafe risku pārvaldības platforma