Darbinieku apmācības likumā un reālajā dzīvē

Darbinieku apmācīšana ir viens no NILL TPFN likuma subjektu pienākumiem, kam neapšaubāmi ir nozīmīga ietekme uz iekšējās kontroles sistēmas (IKS) efektivitāti. Tomēr reizēm nākas dzirdēt, ka uzņēmumos apmācības ierobežojas ar darbinieku parakstu vākšanu uz papīra lapas par it kā notikušo apmācību noklausīšanos. Vai pareizi un pieņemami? Mēģināsim tikt skaidrībā.

Pērn Valsts ieņēmumu dienests (VID) vien ir piemērojis sodu par pārkāpumiem, kas saistīti ar apmācībām 14 reizes. Šogad pēc informācijas uz 15. maiju jau zināmi trīs atklātie neatbilstības gadījumi. Sodi bijuši dažādi atkarībā no pārkāpumu daudzuma, smaguma un uzņēmumu lieluma. Pamatā VID piemērotie sodi variējās no dažiem simtiem līdz dažiem tūkstošiem euro. Tomēr jāatgādina, ka likumā noteiktais maksimālais soda apmērs ir viens miljons euro un uzraudzības institūcijai ir pietiekoši plaša rīcības brīvība operēt ar nosakāma soda lielumu.

Jāsaprot –, apmācot darbiniekus par NILL TPFN prasībām, uzņēmumi var veicināt šādus ieguvumus:

• netiek piemēroti naudas sodi un citas sankcijas par neatbilstību;
• darbinieki saprot un ievēro uzņēmumā pastāvošās NILL TPFN politikas un procedūras;
• samazinās noziedzīgu darbību, piemēram, naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risks.

Regulējums un pienākuma saturs

Latvijas normatīvajā regulējumā apmācīšanas pienākums ienāk caur NILL TPFN likuma 9. pantu. Šī norma noteic sasniedzamo rezultātu, proti, subjekts nodrošina, lai tā darbinieki atbilstoši to amata pienākumiem pārzina ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu saistītos riskus. Likumā teikts, ka šiem nolūkiem subjekts regulāri apmāca darbiniekus.

Īpaši sīkāk par iekšējām apmācībām likumā izlasīt nevar. Tomēr jau no likuma jāsaprot tie jautājumi, kas jāapgūst subjekta darbiniekiem. Šādi jautājumi ir:

• NILL TPFN risku pārzināšana atbilstoši darbības veidam un apmēram;
• normatīvo aktu pārzināšana NILL TPFN jomā;
• Personas datu aizsardzības prasības NILL TPFN jomā.

Papildus iepriekš sniegtajam uzskaitījumam pievienojama iekšējo politiku un procedūru (vai metodikas) pārzināšana, kā arī prasme konstatēt aizdomīgus darījumus un to pazīmes un zināšanas par uzņēmuma IKS darbību.

Kas tieši jādara?

Atbilstoši labās prakses prasībām šādas apmācības jārīko regulāri, ne retāk kā reizi gadā. Būtiski, ka regularitāti, norises laiku, veidu, formātu u.tml. subjekts var regulēt savā metodikā, un ir salīdzinoši brīvs, ja tā izvēlētā pieeja ļauj sasniegt norādīto mērķi un gūt konkrēti uzskaitītas zināšanas un iemaņas. Šādas regulāras apmācības var izpausties, piemēram, kā instruktāža, pieaicināto ekspertu vadītās nodarbības, semināru un konferenču apmeklēšana, tiešsaistes apmācību iziešanas u.c.

Tajā pat laikā jāsaprot, ka regularitāte veicina zināšanu atsvaidzināšanu, nostiprināšanu un pilnveidošanu. Taču, lai būtu, ko atsvaidzināt, nostiprināt un pilnveidot, sākumā nepieciešams iegūt pamazināšanas. Šo pamazināšanu iegūšanai visbiežāk tiek izmantotas individuālās apmācības, ko darbinieks iziet uzsākot darba attiecības ar subjektu. Šāda pieeja ļauj izvairīties no situācijas, kad pie atbildīgā darba tiek pielaista persona bez likumā noteiktajām kompetencēm.

Īpaši akcentējams apmācāmo personu loks. Jāapmāca ne tikai atbildīgā persona, bet gan visi darbinieki, kam darba specifikas dēļ var būt saskarsme ar NILL TPFN regulējuma piemērošanu. Šo personu loka noteikšana ir subjekta prerogatīva. Bet jāņem vērā, ka labāk apmācīt vairāk darbiniekus, nekā saņemt sodu par to, ka kāds palika “aiz borta.” Turklāt arī jēdzienu “darbinieki” šajā ziņā jātulko nevis atbilstoši Darba likumam (darbinieka definīcija ietverta 3. pantā), bet gan paplašināti. Proti, darbinieki ir viss uzņēmuma personāls neatkarīgi no savstarpējo attiecību modeļa.

Papildus jāņem vērā, ka apmācību veikšanas faktu, apmēru un arī saturu nepieciešams rūpīgi dokumentēt. Šai informācijai jābūt fiksētai un sistematizētai, lai būtu iespēja pārliecināties par pienākumu izpildi uzņēmumā un jēgpilni plānot turpmākās apmācības. Vairāk par dokumentēšanu šeit.

Kā neiedzīvoties nepatikšanās?

NILL TPFN likuma ignorēšana noteikti nav labākais risinājums. Kā jau minēts iepriekš, uzraudzības institūcijas ir visai aktīvas kontroles veikšanā. Savukārt sodi ir bargi, vienkaikus atšķirībā no sodiem par citu normatīvo aktu pārkāpumiem, personas, kas sodītas par NILL TPFN likuma pārkāpumiem tiek publicētas un to saraksti brīvi pieejami apskatei. Publicitāte šajā ziņā arī vērtējam kā soda sastāvdaļa. Soda draudi nav vienīgais iemesls pildīt NILL TPFN likumu, plašāk par citiem iemesliem šeit. Vēl jo vairāk, ņemot vērā izklāstīto statistiku, apmācības noteikti jānodrošina. Turklāt tās jāveic regulāri. Regularitāte, veidi u.c. jautājumi jāatrunā metodikā.

Atsevišķas uzmanības vērts ir apstāklis, ka uzraudzības institūcijas mēdz pārbaudīt personāla (īpaši atbildīgās personas) zināšanas un spēju orientēties uzņēmuma NILL TPFN metodikā. Līdz ar to subjektam jāgādā par to, lai sasniegtu NILL TPFN likuma 9. pantā noteikto. Šī gada februāra konferencē, runājot par darbinieku apmācīšanu kā pastāvīgu, nepārtrauktu un obligātu pienākumu, norādīja eksperte atbilstības nodrošināšanas un finanšu noziegumu novēršanas jomā Inga Mukāne “Mūžu dzīvo, mūžu mācies.”