Identifikācijas veikšanas pienākums bieži vien tiek nepamatoti aizmirsts un izpildīts pavirši, aizbildinoties ar to, ka tas prasot pārāk daudz laika un resursu. Praksē šāda pieeja ļauj taupīt laiku un izvairīties no skaidrošanās ar klientiem, bet vai tas atbilst NILL TPFN likuma mērķim un prasībām? Jeb vai tāda attieksme nav “lāča pakalpojums” pašam sev? Mēģināsim tikt skaidrībā.
Pienākums veikt klienta identifikāciju jau no aizsākumiem izriet no NILL TPFN likuma 11. panta, kas pilnībā veltīts šim pienākumam. Identificēšana sistēmiski ir viens no likuma centrālajiem pienākumiem, jo bez tā nav iespējams pilnvērtīgi veikt nākamās darbības – pētīt un uzraudzīt var tikai noteiktu (noskaidrotu) subjektu. Hronoloģiski tas tiek veikts pats pirmais, bet pēc satura to iekļauj plašākā jēdzienā – “klienta izpētē”, kuras neatņemama sastāvdaļa ir arī personu identificēšana.
Par identificēšanas patstāvīgu nozīmi uzskatāmi liecina apstāklis ka vēsturiski (līdz 2017. gada nogalei) NILL TPFN likuma III nodaļas nosaukumā bija norādīts “klienta identifikācija un izpēte”, uzsverot identifikācijas nozīmi ne tikai izpētes ietvaros bet arī atsevišķi tai līdzās. Identifikācijas nozīme arī tagad nav samazinājusies.
Pienākums veikt identifikāciju attiecas visiem klientiem neatkarīgi no tā, vai tie ir
Turklāt pēc būtības identificēšanas darbības ir jāveic arī ar klientu pārstāvjiem, amatpersonām (valde) un patiesajiem labuma guvējiem (PLG). Proti, lai pārliecinātos par pārstāvību vai personas atbilstību PLG statusam, šī persona arī vispirms ir jāidentificē.
Bet kā to labāk darīt?
NILLTPFN likums paredz, ka identifikāciju var veikt,
Jāņem vērā, ka atkarībā no identifikācijas veikšanas vietas NILL TPFN likums paredz attiecīgai identificēšanai izmantojamos dokumentus. Tas izriet no likuma 13.-15. panta noteikumiem. Tomēr reizēm grūti savākt visas identificējamās personas vienuviet pie subjekta, vai doties pie viņiem. Rodas jautājums, vai var iztikt bez tikšanās?
No NILL TPFN likuma teksta tieši izriet, ka klienta identifikācijai nav aizliegts izmantot arī videoidentifikāciju vai drošu elektronisko parakstu, ievērojot attiecīgos Ministru kabineta noteikumus. Šie noteikumi paredz šādu rīku izmantošanu:
Jāņem vērā, ka droša elektroniskā paraksta lietošana šīm nolūkam ir saistāma ar personām, kas ir rezidenti, un kam e-paraksts ir izveidots un pieejams. Savukārt videokonferencei ir izvirzīta virkne prasību.
Novērojumi rāda, ka pēdējais no minētiem tehniskiem risinājumiem tiek lietots aizvien plašāk. Pēc savas iedarbības tas ir elastīgāks, proti, tas neprasa abu pušu vienlaicīgu klātbūtni pie datoriem un secīgu darbību veikšanu. Praksē tas izpaužas līdzīgi kā reģistrēšanās automašīnu koplietošanas platformā – persona vispirms nofotografē savu dokumentu, un pēc tas ievieto sistēmā savu pašportretu, kas tiek salīdzināts ar dokumentā redzamo. Tiek pārbaudīta arī paša dokumenta atbilstība izvirzītajām prasībām.
Šāds risinājuma plaša lietošana, domājams, ir nākotnes attīstības piemērs, kā var nodrošināt optimālu līdzsvaru starp NILL TPFN likuma prasību pilnvērtīgu izpildi un subjektu resursu ietaupījumu.
Ņemot vērā aktuālos notikumus pasaulē un pēdējā pusotra gada laikā strauji pieaugušo sankciju risku, jāņem vērā, ka arī sankciju pienācīga kontrole (personu pārbaude sankciju sarakstos) prasa vispirms noskaidrot pārbaudāmo personu identitāti. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka identifikācijas pienākumam ir pat plašāka piemērošana un nozīme, nekā to noteic NILL TPFN likums.
Par to, kādēļ vispār jāievēro šie noteikumi lasiet šeit: https://nilln.lv/lv/blogs/kade-man-jaizpilda-nilltpfn-likuma-prasibas/
Tālāku virzību un atbalstu ir ieguvusi iecere par Eiropas Savienības (ES) naudas atmazgāšanas novēršanas regulējuma modernizāciju.
Klientu izpēte un klienta faila izveidošana ir viens no būtiskākajiem pasākumiem, kas jāveic visiem NILL TPFN likuma subjektiem.