Uzsākot 2026. gadu, NILLTPFN regulējums Latvijā būtībā neievieš konceptuāli jaunu pieeju, taču precizē un padziļina jau esošās prasības, īpaši attiecībā uz patieso labuma guvēju (PLG) datu kvalitāti, riskos balstītas pieejas dokumentēšanu un iekšējās kontroles sistēmas (IKS) faktisko piemērošanu praksē. Šīs izmaiņas ir nozīmīgas tiem NILLTPFN likuma subjektiem, kuriem IKS jau ir ieviesta un darbojas, jo uzraugošās iestādes arvien vairāk vērtē nevis formālu atbilstību, bet sistēmas efektivitāti.
Klientu izpēte joprojām ir tā NILLTPFN joma, kurā likuma subjekti pieļauj visvairāk kļūdu. Nevis tāpēc, ka prasības būtu nesaprotamas, bet tāpēc, ka tās bieži tiek uztvertas formāli, nevis pēc būtības. Analizējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kontroles praksi, redzams skaidrs secinājums – lielākā daļa sodu tiek piemēroti par vienkāršām, atkārtotām un jau gadiem zināmām kļūdām klientu izpētē.
2025. gada 3. decembrī Saeima pieņēma būtiskus grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk – NILLTPFN likums). Lielākā daļa grozījumu stāsies spēkā 2026. gada 1. aprīlī, savukārt atsevišķas normas, kas attiecas uz patieso labuma guvēju (PLG) informāciju, – 2026. gada 1. jūlijā.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) pēdējos gados arvien aktīvāk piemēro sankcijas un administratīvos sodus NILLTPF subjektiem. Tomēr ne vienmēr runa ir tikai par “vienu nepareizi veikto klienta verifikāciju”. Biežākie pārkāpumi, kuru dēļ nākas saskarties ar VID sankcijām, ir sistēmas un dokumentācijas trūkumi, kas pārbaudes laikā nespēj pierādīt atbilstību NILLTPF un sankciju likumiem.