Pēdējo gadu laikā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) un starptautisko sankciju ievērošanas jomā Latvijā ir notikušas būtiskas pārmaiņas. Regulējums kļūst arvien detalizētāks, uzraudzības iestāžu prasības – stingrākas, bet uzņēmumu atbildība par neatbilstību – arvien lielāka. Vienlaikus praksē uzņēmumu iekšējās kontroles sistēmās joprojām tiek konstatētas līdzīgas problēmas.
Ar 2026. gada grozījumiem NILLTPFN likumā un Sankciju likumā pieaug prasības gan iekšējai kontrolei, gan riskos balstītai pieejai. Uzraugošās iestādes — tostarp Valsts ieņēmumu dienests (VID) — tagad vairāk akcentē iekšējās kontroles sistēmas (IKS) efektivitāti darbībā, nevis tikai tās formālu esamību. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem vairs nepietiek tikai ar “ķeksīti”, bet jāspēj pierādīt, ka kontroles mehānismi darbojas reāli un operatīvi, atklājot un novēršot riskus.
2025. gada 3. decembrī Saeima pieņēma būtiskus grozījumus NILLTPFN likumā, un liela daļa no šīm izmaiņām stāsies spēkā 2026. gada 1. aprīlī ar mērķi pastiprināt atbilstības prasības un sankciju risku kontroli NILLTPFN likuma subjektos. Grozījumi nav tikai formālas precizēšanas — tie skar ikdienas darbu: riska novērtēšanu, sankciju kontroli un uzņēmuma iekšējās kontroles sistēmas (IKS) darbību.
Ikvienam NILLTPFN likuma subjektam klienta izpēte nav tikai formalitāte — tā ir pirmais solis drošā, atbilstībā balstītā sadarbībā. Pat pirms līguma parakstīšanas ir jābūt skaidrai un aktualizētai klienta anketai, kas atspoguļo faktisko situāciju un riska līmeni. Ko nozīmē “aktualizēta” klienta anketa, kādu informāciju obligāti jāiekļauj pirms sadarbības uzsākšanas un kāpēc ar “atsūtīja pasi un Uzņēmumu reģistra izdruku” nepietiek?