NILLTPFN likuma grozījumi no 2026. gada 1. jūlija: kas mainās patiesā labuma guvēju izvērtēšanā
2025.gada 3. decembrī pieņemtie NILLTPFN likuma grozījumi ievieš būtiskas izmaiņas patiesā labuma guvēju (tālāk tekstā PLG) regulējumā, kas stāsies spēkā 2026. gada 1.jūlijā. Šie grozījumi būtiski pastiprina prasības attiecībā uz PLG informācijas kvalitāti, precizitāti un praktisku izmantošanu risku pārvaldībā.
Uzraugošo iestāžu pieeja skaidri parāda, ka turpmāk PLG dati vairs netiks vērtēti kā formāla prasība – tie kļūst par vienu no centrālajiem elementiem klientu izpētes un risku novērtēšanas procesā.
VID NILLTPFN pārbaudes 2026. gadā: biežākie pārkāpumi, par kuriem uzņēmumiem piemēro sodus
Valsts ieņēmumu dienests regulāri veic NILLTPFN likuma subjektu tematiskās pārbaudes, lai pārliecinātos par NILLTPFN prasību ievērošanu. VID publiskotā informācija par 2026. gada sākumā piemērotajām sankcijām ļauj identificēt vairākas būtiskas tendences – lielākā daļa pārkāpumu nav saistīti ar sarežģītām shēmām, bet gan ar elementāru normatīvo prasību neievērošanu.
Analizējot VID lēmumus, redzams, ka visbiežāk konstatētie pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, risku novērtēšanu, darījumu uzraudzību un dokumentācijas nepilnībām.
NILLTPFN un sankcijas: nozares aktualitātes un biežāk sastopamo kļūdu apkopojums
Pēdējo gadu laikā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) un starptautisko sankciju ievērošanas jomā Latvijā ir notikušas būtiskas pārmaiņas. Regulējums kļūst arvien detalizētāks, uzraudzības iestāžu prasības – stingrākas, bet uzņēmumu atbildība par neatbilstību – arvien lielāka. Vienlaikus praksē uzņēmumu iekšējās kontroles sistēmās joprojām tiek konstatētas līdzīgas problēmas.
Iekšējās kontroles sistēma praksē: organizēšana, darbības process, aktualitātes
Ar 2026. gada grozījumiem NILLTPFN likumā un Sankciju likumā pieaug prasības gan iekšējai kontrolei, gan riskos balstītai pieejai. Uzraugošās iestādes — tostarp Valsts ieņēmumu dienests (VID) — tagad vairāk akcentē iekšējās kontroles sistēmas (IKS) efektivitāti darbībā, nevis tikai tās formālu esamību. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem vairs nepietiek tikai ar “ķeksīti”, bet jāspēj pierādīt, ka kontroles mehānismi darbojas reāli un operatīvi, atklājot un novēršot riskus.