NILLTPFN un sankcijas 2026. gadā: galvenie riski uzņēmumiem Latvijā
2026.gadā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (NILLTPFN) un starptautisko sankciju ievērošana kļūst par vienu no būtiskākajiem uzņēmumu atbilstības aspektiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu izlūkošanas dienests (FID) arvien aktīvāk pievērš uzmanību ne tikai formālai prasību izpildei, bet arī to praktiskai piemērošanai. Uzņēmumiem jāapzinās, ka sankciju un NILLTPFN prasību neievērošana var radīt ne tikai finanšu sodus, bet arī būtiskus reputācijas un darbības riskus, tostarp bankas kontu slēgšanu.
NILLTPFN likuma grozījumi no 2026. gada 1. jūlija: kas mainās patiesā labuma guvēju izvērtēšanā
2025.gada 3. decembrī pieņemtie NILLTPFN likuma grozījumi ievieš būtiskas izmaiņas patiesā labuma guvēju (tālāk tekstā PLG) regulējumā, kas stāsies spēkā 2026. gada 1.jūlijā. Šie grozījumi būtiski pastiprina prasības attiecībā uz PLG informācijas kvalitāti, precizitāti un praktisku izmantošanu risku pārvaldībā.
Uzraugošo iestāžu pieeja skaidri parāda, ka turpmāk PLG dati vairs netiks vērtēti kā formāla prasība – tie kļūst par vienu no centrālajiem elementiem klientu izpētes un risku novērtēšanas procesā.
VID NILLTPFN pārbaudes 2026. gadā: biežākie pārkāpumi, par kuriem uzņēmumiem piemēro sodus
Valsts ieņēmumu dienests regulāri veic NILLTPFN likuma subjektu tematiskās pārbaudes, lai pārliecinātos par NILLTPFN prasību ievērošanu. VID publiskotā informācija par 2026. gada sākumā piemērotajām sankcijām ļauj identificēt vairākas būtiskas tendences – lielākā daļa pārkāpumu nav saistīti ar sarežģītām shēmām, bet gan ar elementāru normatīvo prasību neievērošanu.
Analizējot VID lēmumus, redzams, ka visbiežāk konstatētie pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, risku novērtēšanu, darījumu uzraudzību un dokumentācijas nepilnībām.
NILLTPFN un sankcijas: nozares aktualitātes un biežāk sastopamo kļūdu apkopojums
Pēdējo gadu laikā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) un starptautisko sankciju ievērošanas jomā Latvijā ir notikušas būtiskas pārmaiņas. Regulējums kļūst arvien detalizētāks, uzraudzības iestāžu prasības – stingrākas, bet uzņēmumu atbildība par neatbilstību – arvien lielāka. Vienlaikus praksē uzņēmumu iekšējās kontroles sistēmās joprojām tiek konstatētas līdzīgas problēmas.