Klienta izpētes laikā uzņēmums iegūst informāciju par klienta saimniecisko darbību, plānoto sadarbības raksturu, paredzamo darījumu apjomu, sadarbības partneriem un valstīm, ar kurām klients veic darījumus. Šī informācija palīdz izveidot klienta sākotnējo riska profilu un saprast, kāda darbība konkrētajam klientam būtu uzskatāma par ierastu.
Klienta izpēte nav vienreizējs process, kas beidzas brīdī, kad tiek uzsāktas darījuma attiecības. Klienta darbība, īpašnieku struktūra, darījumu raksturs un citi riska faktori laika gaitā var mainīties, tādēļ arī sākotnēji noteiktais klienta riska līmenis nevar tikt uzskatīts par nemainīgu.
Praksē klients, kuram sadarbības sākumā noteikts zems riska līmenis, pēc gada vai diviem var vairs neatbilst sākotnējam riska profilam. Var mainīties klienta patiesais labuma guvējs, darbības valstis, darījumu apjoms, sadarbības partneri vai naudas plūsmas struktūra.
Laika gaitā klienta darbība var mainīties. Var palielināties darījumu apjoms, parādīties jauni sadarbības partneri, valstis vai maksājumu veidi. Klients var sākt veikt darījumus, kas būtiski atšķiras no tā, ko tas norādīja sadarbības sākumā. Tieši tādēļ viens no būtiskākajiem NILLTPFN risku pārvaldības elementiem ir darījumu uzraudzība.
Klienta pārbaude sankciju un politiski nozīmīgu personu sarakstos ir būtiska klienta izpētes daļa. Tomēr praksē arvien biežāk rodas situācijas, kad formālajās datubāzēs nekas problemātisks netiek konstatēts, bet publiski pieejamajos avotos par klientu, tā patieso labuma guvēju vai saistītajām personām atrodama negatīva informācija.
Šādos gadījumos svarīgākais jautājums nav tikai – vai par klientu ir negatīva informācija? Daudz būtiskāk ir saprast, cik uzticama ir šī informācija, ar ko tā ir saistīta un vai tā maina klienta NILLTPF riska profilu.