Patiesā labuma guvējs 2026: kāpēc ar Uzņēmumu reģistra izdruku vairs nepietiek?
Daudzus gadus patiesā labuma guvēja (PLG) identificēšana daļai NILLTPFN likuma subjektu bija salīdzinoši vienkāršs process – tika pārbaudīti Uzņēmumu reģistra dati, klienta sniegtā informācija un iegūts apliecinājums par īpašnieku struktūru.
Tomēr pēdējos gados uzraugošo iestāžu un starptautisko organizāciju pieeja ir būtiski mainījusies. Arvien lielāks uzsvars tiek likts nevis uz to, vai PLG ir norādīts dokumentos, bet gan uz to, vai uzņēmums patiešām ir noskaidrojis, kas kontrolē klientu un kā tas ir pamatots.
Atkārtoti NILLTPFN prasību pārkāpumi: kāpēc tie rada būtiski augstāku risku uzņēmumam?
NILLTPFN prasību ievērošanā uzņēmumi bieži lielāko uzmanību pievērš pirmajai pārbaudei. Tomēr praksē būtiskākie riski nereti rodas nevis brīdī, kad tiek konstatēts pārkāpums, bet gan pēc tam — kad uzņēmumam ir bijusi iespēja novērst nepilnības, bet tās turpina atkārtoties. Uzraugošo iestāžu pieeja kļūst arvien vairāk balstīta uz uzņēmuma spēju mācīties no iepriekš konstatētajiem trūkumiem un pilnveidot savu iekšējās kontroles sistēmu. Tāpēc atkārtoti pārkāpumi bieži tiek vērtēti daudz stingrāk nekā sākotnējās nepilnības.
Ziņošana par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā: ko rāda FID prakse un kam jāpievērš uzmanība NILLTPFN likuma subjektiem?
Noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā joprojām ir viena no būtiskākajām riska jomām finanšu izlūkošanā. Vienlaikus Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) prakse rāda — ziņošanas kvalitāte pakāpeniski uzlabojas, bet NILLTPFN likuma subjekti arvien precīzāk identificē patiesi aizdomīgus darījumus.
NILLTPFN 2026: 5 kļūdas, kas uzņēmumiem rada vislielāko risku
2026. gadā NILLTPFN prasību ievērošana uzņēmumiem kļūst arvien nozīmīgāka. Uzraugošo iestāžu pieeja kļūst arvien praktiskāka — tiek vērtēta nevis dokumentu formāla esamība, bet uzņēmuma spēja reāli identificēt, izvērtēt un pārvaldīt riskus. Praksē lielākā daļa pārkāpumu nav saistīti ar pilnīgu prasību neievērošanu, bet gan ar formālu pieeju iekšējās kontroles sistēmai un klientu izpētei. Tieši šie trūkumi visbiežāk tiek konstatēti VID pārbaudēs.