Cik bieži jāapmāca darbinieki NILLTPFN un sankciju jomā?
NILLTPFN likums nosaka pienākumu likuma subjektiem nodrošināt darbinieku apmācības NILLTPFN un sankciju jomā, tomēr nenosaka konkrētu apmācību biežumu. Praksē apmācību regularitāte tiek vērtēta, ņemot vērā uzņēmuma riskus un uzraugošo iestāžu gaidas.
Iekšējās kontroles aktualizēšana NILLTPFN subjektiem – formāla prasība vai reāls riska vadības instruments?
Pēdējos gados NILLTPFN regulējums Latvijā ir būtiski attīstījies un kļuvis daudz prasīgāks. Normatīvie akti tiek regulāri pilnveidoti, un arī uzraugošo iestāžu – tostarp Valsts ieņēmumu dienesta – uzmanības centrā arvien vairāk nonāk tas, kā iekšējās kontroles sistēma darbojas praksē, nevis tikai fakts, ka tā formāli pastāv.
Kas jāzina NILLTPFN likuma subjektiem, uzsākot 2026. gadu?
Uzsākot 2026. gadu, NILLTPFN regulējums Latvijā būtībā neievieš konceptuāli jaunu pieeju, taču precizē un padziļina jau esošās prasības, īpaši attiecībā uz patieso labuma guvēju (PLG) datu kvalitāti, riskos balstītas pieejas dokumentēšanu un iekšējās kontroles sistēmas (IKS) faktisko piemērošanu praksē. Šīs izmaiņas ir nozīmīgas tiem NILLTPFN likuma subjektiem, kuriem IKS jau ir ieviesta un darbojas, jo uzraugošās iestādes arvien vairāk vērtē nevis formālu atbilstību, bet sistēmas efektivitāti.
Biežākās kļūdas klientu izpētē – ko VID pārbaudēs konstatē visbiežāk
Klientu izpēte joprojām ir tā NILLTPFN joma, kurā likuma subjekti pieļauj visvairāk kļūdu. Nevis tāpēc, ka prasības būtu nesaprotamas, bet tāpēc, ka tās bieži tiek uztvertas formāli, nevis pēc būtības. Analizējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kontroles praksi, redzams skaidrs secinājums – lielākā daļa sodu tiek piemēroti par vienkāršām, atkārtotām un jau gadiem zināmām kļūdām klientu izpētē.