NILLTPFN likuma subjekta ikdienas darbā klientu izvērtēšana un sadarbības pārvaldība ir viens no galvenajiem atbilstības aspektiem. Attiecībās ar klientiem nepieciešama apzināta, dokumentēta un riska balstīta pieeja, kas atbilst gan normatīvā regulējuma prasībām, gan uzraugošo iestāžu praksei.
NILLTPFN likums nosaka pienākumu likuma subjektiem nodrošināt darbinieku apmācības NILLTPFN un sankciju jomā, tomēr nenosaka konkrētu apmācību biežumu. Praksē apmācību regularitāte tiek vērtēta, ņemot vērā uzņēmuma riskus un uzraugošo iestāžu gaidas.
Pēdējos gados NILLTPFN regulējums Latvijā ir būtiski attīstījies un kļuvis daudz prasīgāks. Normatīvie akti tiek regulāri pilnveidoti, un arī uzraugošo iestāžu – tostarp Valsts ieņēmumu dienesta – uzmanības centrā arvien vairāk nonāk tas, kā iekšējās kontroles sistēma darbojas praksē, nevis tikai fakts, ka tā formāli pastāv.
Uzsākot 2026. gadu, NILLTPFN regulējums Latvijā būtībā neievieš konceptuāli jaunu pieeju, taču precizē un padziļina jau esošās prasības, īpaši attiecībā uz patieso labuma guvēju (PLG) datu kvalitāti, riskos balstītas pieejas dokumentēšanu un iekšējās kontroles sistēmas (IKS) faktisko piemērošanu praksē. Šīs izmaiņas ir nozīmīgas tiem NILLTPFN likuma subjektiem, kuriem IKS jau ir ieviesta un darbojas, jo uzraugošās iestādes arvien vairāk vērtē nevis formālu atbilstību, bet sistēmas efektivitāti.